Makrons un Mercs var atbloķēt ES budžeta vienošanos, taču abu pozīcijas ir vājas

Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kancleris Frīdrihs Mercs ir vāji pozicionēti, lai pārvarētu strupceļu sarunās par Eiropas Savienības nākamo septiņu gadu budžetu. Pirms divu dienu ES līderu samita Briselē, kas sākas ceturtdien, 14. oktobrī publicētā informācija liecina, ka divu lielāko ES valstu vadītāji atslēgu uz izlīgumu tur rokās, taču iekšpolitiskais spiediens ierobežo viņu rīcības brīvību. No tā ir atkarīga aptuveni 2 triljonus eiro vērtā ES ilgtermiņa budžeta likteņa izšķiršana, kam jāpiekrīt visiem dalībvalstu līderiem.

Sarunu strupceļš

Puses nesaprotas jau vairākus mēnešus. Vācijas vadītā valstu grupa pieprasa mazāku budžetu, bet Francija un citas valstis pretojas samazinājumiem. Eiropas Parlamenta budžeta (daudzgadu finanšu shēmas) sarunu vadītājs Zigfrīds Murešans brīdināja, ka kavēšanās un šķelšanās Padomē, kas pārstāv ES valdības, rada bažas.

Kāds ES diplomāts, kas runāja anonīmi, norādīja: ja abi līderi nāks ar kopēju nostāju, tas varētu mainīt spēles gaitu, taču nepieciešams arī Itālijas premjerministres Džordžas Meloni un Polijas premjerministra Donalda Tuska atbalsts. Saskaņā ar Elizejas pils pārstāvi, Makrons un Mercs samita laikā var sarunāties divpusēji, taču konkrētu plānu par oficiālu tikšanos nav.

Iekšpolitiskais spiediens

Makrons amatu pametīs nākamgad, un viņa sabiedrotais norāda, ka pārlieku piekāpšanās budžeta sarunās prezidenta vēlēšanu kampaņā varētu kaitēt. Labējie ekstrēmisti ar Marinu Lepēnu un kreisais politiķis Žans Līks Melanšons uzskata, ka Francija no ES saņem pārāk maz. Lepēna kritizēja sarunu steidzināšanu, brīdinot pret vienošanās noslēgšanu pirms Francijas aprīļa vēlēšanām.

Mercs pēc smagiem zaudējumiem zemes vēlēšanās galēji labējai partijai „Alternatīva Vācijai” izvairās no soļiem, kas izskatītos pēc papildu nodokļu maksātāju naudas sūtīšanas uz Briseli. Viņš norādījis, ka Berlīne labāk izvēlētos vispār nevienošanos nekā budžeta pieaugumu.

Iespējamais kompromiss

Pozīcijas var nebūt tik tālu viena no otras, kā liecina publiskie paziņojumi. Francijas Eiropas lietu ministrs Benžamēns Hadads uzsvēra, ka jākoncentrējas uz jauniem ES ieņēmumu avotiem, piemēram, nodevu azartspēlēm internetā, nevis uz krasiem samazinājumiem. Vācu amatpersona atzina atvērtību jauniem ieņēmumiem, taču izteica skepsi, ka tie dos pietiekami daudz līdzekļu. Šonedēļ Vācijas rūpniecības lobija BDI un citas nozares organizācijas aicināja valdību aizstāvēt ambiciozāku budžetu.

Atsevišķi abi līderi joprojām nav vienojušies par darījumu, kas paredz stingrākus „Made in Europe” noteikumus apmaiņā pret atvieglotiem auto emisiju mērķiem.