Makrons vērsīsies pie francūžiem pēc vardarbīgajiem protestiem, ko Tramps nodēvējis par degošu valsti

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdienas vakarā pulksten 20.00 “svinīgi” uzrunās tautu pēc sestdien izcēlušajiem vardarbīgajiem nemieriem visā valstī. Tie beigušies ar simtiem arestu un miljoniem eiro lielu postījumu. Notikumi ir svarīgi, jo protesti kļuvuši par politisku jautājumu, tuvojoties nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Kā viss sākās

Sestdienas sadursmes notika vienā no pēdējām demonstrāciju dienām, kas izauga no pagājušajā mēnesī sākušajiem studentu protestiem. Tajos tika bloķētas skolas un pieprasīti labāki mācību apstākļi. Kustība kopš tā laika pārauga valsts mērogā notiekošos protestos pret dzīves dārdzības pieaugumu.

Videomateriālos redzama plaša laupīšana, sadedzinātas automašīnas un izdauzti veikalu logi. Limožā, pilsētā Francijas centrālajā daļā, nemiernieki aizdedzināja pilsētas domi, un jumts daļēji sabruka. Viens demonstrants miris pēc sirdslēkmes.

Iekšlietu ministrs Lorāns Nunjesss svētdienas pēcpusdienā platformā X norādīja, ka aizturēti vairāk nekā 2000 cilvēku, bet vairāk nekā 600 policistu, žandarmu un ugunsdzēsēju guvuši ievainojumus.

Pirms uzrunas Makrons tiksies ar premjerministru Sebastjenu Lekorni un ministriem, kas atbild par krīzes risināšanu. Lekorni šo situāciju raksturojis kā “pilsētvides vardarbību”. Valdība cer, ka studentu kustība norims, jo piektdien sākušās divu nedēļu skolēnu brīvdienas.

Reakcija ārvalstīs un Francijā

ASV prezidents Donalds Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka “Francija deg”, un vainoja imigrāciju, aicinot slēgt robežas. ASV viceprezidents Džeidijs Venss apgalvoja, ka Rietumu liberāļi ieveduši Francijā “trešo pasauli” un ignorējuši asimilācijas jautājumus. ASV 3. novembrī gaida starpvēlēšanas Kongresa abās palātās.

Limožas mērs Gijoms Gerēns kritizēja valdības rīcību, sakot, ka valsts policijai vienkārši bija beigusies munīcija.