Mākslīgais intelekts maina darba tirgu: Latvija uzņēmumos to izmanto retāk nekā kaimiņvalstis
Dienas Biznesa publikācijā aplūkots, kā mākslīgais intelekts ietekmē biroja profesijas, jauniešu iekļaušanos darba tirgū un izglītību. Eurostat dati rāda, ka Latvijā tehnoloģiju izmanto 12,2 % uzņēmumu, Igaunijā 23,4 %, Lietuvā 21,3 %.

Mākslīgā intelekta straujā attīstība maina to, par ko darba devēji ir gatavi maksāt, un skar arī profesijas, kas ilgi uzskatītas par drošām un labi apmaksātām. Par to raksta ekonomikas ziņu vietne Dienas Bizness, aplūkojot sekas darba tirgum, izglītībai un Latvijas uzņēmumu konkurētspējai.
Publikācijā norādīts, ka grāmatveži, juristi, ekonomisti, programmētāji, tulkotāji, mārketinga speciālisti un analītiķi arvien biežāk saskaras ar situāciju, kurā viņu zināšanas nav tik ekskluzīvas kā agrāk. Tas gan nenozīmē, ka šīs profesijas izzudīs, taču mainīsies prasības pret darbiniekiem. Arvien svarīgāka kļūs spēja izvērtēt informāciju, pamanīt kļūdas, izprast kontekstu un pieņemt atbildīgus lēmumus.
Prognozes par darbavietām
Pasaules Ekonomikas foruma 2025. gada ziņojumā The Future of Jobs Report prognozēts, ka līdz 2030. gadam pasaulē varētu rasties aptuveni 170 miljoni jaunu darbavietu, bet aptuveni 92 miljoni esošo izzustu vai tiktu aizstāti. Tāpat paredzēts, ka aptuveni 39 % no pašreizējām darbinieku prasmēm varētu mainīties vai zaudēt aktualitāti. Raksta autors secina, ka jaunās vietas ne vienmēr būs pieejamas tiem, kas zaudēs iepriekšējās, tāpēc mūžizglītība kļūs par nepieciešamību.
Jauniešu pieeja darbam
Viens no riskiem ir tas, ka mākslīgais intelekts var automatizēt vienkāršos uzdevumus, ar kuriem parasti sākas karjera. Stenforda Universitātes 2026. gada AI Index ziņojumā teikts, ka ASV programmatūras izstrādātāju vecuma grupā no 22 līdz 25 gadiem nodarbinātība kopš 2024. gada samazinājusies gandrīz par piektdaļu. Tendenci nevar piedēvēt tikai mākslīgajam intelektam, un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 2026. gadā norādījusi, ka pierādījumi vēl neļauj to atzīt par galveno jauniešu nodarbinātības problēmu cēloni.
Latvija atpaliek
Eurostat dati par 2025. gadu rāda, ka Eiropas Savienībā vidēji 20 % uzņēmumu ar vismaz desmit darbiniekiem izmantoja vismaz vienu mākslīgā intelekta tehnoloģiju. Dānijā šis rādītājs bija 42 %, Somijā 37,8 %, Igaunijā 23,4 %, Lietuvā 21,3 %, bet Latvijā tikai 12,2 %.
Publikācijā uzsvērts, ka mākslīgais intelekts nevar izlabot nekvalitatīvus datus vai neskaidrus mērķus, tādēļ ieguvumi nav automātiski. Autors arī brīdina par risku, ka cilvēki varētu pārstāt patstāvīgi domāt, ja bez kritiskas izvērtēšanas pieņem programmu piedāvātos secinājumus.


