Mākslīgais intelekts nemazina, bet maina IT speciālistu darbu Latvijā
Lai gan mākslīgais intelekts automatizē daļu programmēšanas uzdevumu, Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka IKT speciālistu trūkums Latvijā līdz 2040. gadam varētu pieaugt līdz 6,4 tūkstošiem. Eksperts skaidro, ka AI maina IT profesijas saturu, nevis to aizstāj.
Ekonomikas ministrijas prognozes rāda, ka jau 2030. gadā Latvijā varētu trūkt aptuveni 3,6 tūkstoši IKT jomas speciālistu, bet līdz 2040. gadam šis deficīts varētu pieaugt līdz 6,4 tūkstošiem darbinieku. Vienlaikus sabiedrībā arvien vairāk tiek diskutēts, vai mākslīgais intelekts drīzumā aizstās programmētājus un citus IT profesionāļus.
Digitalizācija palielina pieprasījumu
Uzņēmumi visās nozarēs — ražošanā, veselības aprūpē, finanšu sektorā, loģistikā un valsts pārvaldē — arvien intensīvāk ievieš digitālus un AI risinājumus, un šis process notiek straujāk, nekā darba tirgū ienāk jauni speciālisti. Tā rezultātā pieaug pieprasījums pēc cilvēkiem, kas spēj izstrādāt, pielāgot un droši pārvaldīt tehnoloģiskos risinājumus.
Profesijas saturs, nevis pati profesija, mainās
Mākslīgais intelekts galvenokārt pārņem vienkāršus, atkārtojamus un skaidri definētus koda rakstīšanas uzdevumus, taču programmēšana jau ilgāku laiku ietver daudz vairāk — problēmu definēšanu, sistēmu arhitektūras veidošanu un atbildību par tehnisko lēmumu ietekmi uz biznesu. Tā kā AI visātrāk automatizē tieši ieejas līmeņa darbus, jaunajiem speciālistiem kļūst grūtāk iegūt pirmo pieredzi, lai gan pieredzējušu profesionāļu pieprasījums saglabājas augsts.
Nākotnē novērtēs plašāku skatījumu
Par izšķirošu kļūs prasme izmantot mākslīgo intelektu kā palīgu — saprast, kurus uzdevumus tam uzticēt un kur nepieciešams cilvēka vērtējums. Tāpat pieaugs to speciālistu vērtība, kuri tehnisko kompetenci spēj apvienot ar izpratni par biznesu un produktu.
AI attīstība vienlaikus padara tehnoloģiju jomu pieejamāku cilvēkiem no citām nozarēm — mārketinga, finanšu, medicīnas vai pārdošanas —, jo mācīšanās process ar tūlītēju atgriezenisko saiti ir kļuvis efektīvāks, un arī jaunu produktu vai uzņēmumu izveide prasa mazāk resursu nekā agrāk.
Digitālā pratība pakāpeniski kļūst par universālu prasmi, un praktiskās pieredzes trūkums, nevis teorētisko zināšanu iztrūkums, bieži ir galvenais šķērslis ceļā uz pirmo darbu nozarē.
