Mākslīgais intelekts paātrina juristu darbu, bet pārmaiņas prasa jaunu pieeju speciālistu apmācībai
Mākslīgais intelekts juridiskajā praksē ievērojami saīsina līgumu izskatīšanas laiku, taču līdz ar to rodas jautājums, kā topošie juristi apgūs patstāvīgu spriestspēju. Autore uzskata, ka MI lietošana jāmāca jau studiju laikā, bet jauniem darbiniekiem jāsaglabā iespēja mācīties no pieredzes.
Latvijas uzņēmumos pieaug mākslīgā intelekta (MI) izmantošana, un tas ietekmē arī juristu darbu un nākamo speciālistu sagatavošanu. Dienas Biznesa publicētajā autores viedokļa rakstā juriste secina, ka tehnoloģija ietaupa laiku, taču prasa spēju pašam izvērtēt tās piedāvātos risinājumus.
Ko rāda statistika
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pērn vismaz vienu MI risinājumu izmantoja 12,2% Latvijas uzņēmumu, kuros nodarbināti desmit un vairāk cilvēku. Tas ir par 3,4% vairāk nekā gadu iepriekš. Starp uzņēmumiem, kas MI izmantošanu apsvērušas, bet vēl nav ieviesuši, 63,2% kā šķērsli minējuši atbilstošu prasmju trūkumu.
Kā MI palīdz juristiem
Juridiskajā darbā MI izmanto dokumentu analīzei, tulkošanai, kopsavilkumu un formulējumu sagatavošanai, kā arī sākotnēja dokumenta projekta izveidei. Starptautiskos darījumos noder ātra informācijas apstrāde vairākās valodās, ja nav vajadzīgs oficiāli apliecināts tulkojums. Tehnoloģija palīdz arī salīdzināt dažādus līgumu noteikumus.
Autores praksē apjomīga līguma izskatīšana, kas agrāk varēja aizņemt vairākas dienas, tagad iespējama vienā vai divās dienās, ieskaitot pārbaudi un komentēšanu. Ietaupīto laiku var veltīt būtiskākajiem nosacījumiem: pienākumu un risku sadalei, saistību izpildes mehānismam un tam, kā līgums darbosies, ja darījums attīstīsies citādi nekā iecerēts. Jurists joprojām izprot darījuma pušu intereses un spēj pamatot klienta nostāju.
Prasmes un apmācība
PwC 2026. gada pētījumā tika analizēti 2,4 miljoni sākuma līmeņa darba sludinājumu ASV. Profesijās, kuras MI var būtiski ietekmēt, pieredzējušiem speciālistiem raksturīgas prasmes, piemēram, patstāvīga spriestspēja un vadības prasmes, pieprasītas septiņas reizes biežāk nekā profesijās ar mazāku MI ietekmi.
Autore uzskata, ka studiju laikā būtu jāiekļauj praktiski uzdevumi, piemēram, juridisko lietu izspēles, kurās studenti ar MI izstrādā risinājumus, pārbauda tos pret tiesību normām un pamato izvēli. Pieminēts arī specializētais rīks ECLI.ai, ko izmanto atbilstošu tiesu nolēmumu atrašanai.
Viņasprāt, galvenais izaicinājums būs saglabāt jauno darbinieku iespēju mācīties, arī kļūdoties, un saņemt pieredzējušu kolēģu atgriezenisko saiti, ja vienkāršākos uzdevumus automatizēs.
