Mākslīgais intelekts var veicināt bioloģisko ieroču radīšanu – nepieciešams to izmantot aizsardzībai
Mākslīgais intelekts paātrina bioloģijas attīstību divos pretējos virzienos – palīdzot radīt bioloģiskos ieročus un vienlaikus uzlabojot epidēmiju uzraudzību. Pēc Annijas Džeikobsonas teiktā, galvenais izaicinājums ir izmantot MI aizsardzībai ātrāk nekā ļaunprātīgi izmantotāji to pielieto uzbrukumam.
Mākslīgā intelekta straujā integrācija bioloģijas zinātnēs rada divējādu nākotni. No vienas puses, MI var palīdzēt sliktiem dalībniekiem ar dažiem taustiņsitieniem radīt bioloģisko ieroču receptes. No otras puses, tas spēj reāllaikā izsekot slimību uzliesmojumiem un sniegt svarīgu sabiedrības veselības informāciju miljoniem cilvēku, potenciāli apturot nāvējošu epidēmiju.
Katra infekcijas slimība sākas ar dažiem gadījumiem. Sabiedrības veselība uzvar, ja uzzina par uzliesmojumu pirms tā plašas izplatības. Viena no MI lielākajām vērtībām ir spēja saīsināt laiku starp uzliesmojumu un atklāšanu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) jau izmanto MI, lai izsekotu infekcijas slimību izplatību. Berlīnē izvietotais PVO Pandēmijas un epidēmijas izlūkošanas centrs izmanto datorsistēmu Epidemic Intelligence from Open Sources (Eios), kas darbojas kā milzīgs filtrs pasaules veselības informācijai minūti pa minūtei.
Eios koncentrējas uz neoficiāliem ziņojumiem, iedzīvotāju sarunām, vietējo presi un sociālo mediju ierakstiem. Tā pārbauda miljoniem tīmekļa vietņu, meklējot uzliesmojumus to rašanās brīdī. Mērķis ir no trokšņa iegūt signālu.
MI aizvien vairāk maina bioloģijas zinātnes. Patiesais jautājums nav par to, vai MI var nodarīt katastrofālu kaitējumu – tas noteikti var –, bet vai sabiedrības veselības speciālisti spēs izmantot MI kā aizsardzības rīku ātrāk, nekā ļaundari to izmantos uzbrukumam.
Uzbrukuma potenciāls vairs nav teorētisks. MI sistēmas jau var palīdzēt pētniekiem orientēties milzīgā bioloģisko zināšanu apjomā, kas agrāk prasīja specializētu apmācību. Tās var izskaidrot sarežģītas laboratorijas metodes, atrast specializētu literatūru, novērst tehniskas problēmas un ieteikt eksperimentu dizainu. Neviena no šīm spējām pati par sevi nav bīstama, taču kopā tās samazina barjeru ieiešanai augsti specializētā jomā.
Lielākās bažas rada tas, ka MI var palīdzēt radīt pilnīgi jaunas bioloģijas formas, piemēram, spoguļdzīvību vai organismus ar īpašībām, kas dabā nepastāv. Atšķirībā no citām tehnoloģijām, bioloģija var vairoties, izplatīties pāri robežām, mutēt un attīstīties pati. Bioloģiskie ieroči ir dzīvi – tas tos fundamentāli atšķir no visiem citiem ieročiem.
Sacensība jau ir sākusies. Bioloģiskajiem ieročiem ir ļoti zems iekļūšanas slieksnis, jo tos var izgatavot ar plaši pieejamiem laboratorijas instrumentiem, pastiprinātiem ar MI sistēmām. Dzīvības inženierijas tehnoloģija attīstās ātrāk nekā esošie likumi un aizsardzības pasākumi. Šī plaisa rada eksistenciālas briesmas. Nepieciešams attīstīt MI sistēmas, lai stiprinātu sabiedrības veselību un paātrinātu slimību atklāšanu – tikpat ātri, cik MI paātrina bioloģisko dizainu.
