Mākslinieks Gordins pēta pamestas ēkas Igaunijā: ko slēpj aizmirstā muiža
Igaunijas krievvalodīgais mākslinieks un blogeris Aleksejs Gordins vairāk nekā 20 gadus pēta pamestas ēkas. Ar ERR raidījuma «Horizont» komandu viņš apmeklēja slēgtu senu muižu un pastāstīja par riskiem un stalkeru nerakstītajiem noteikumiem.
Aleksejs Gordins ir mākslinieks, blogeris un pieredzējis stalkeris, kurš vairāk nekā 20 gadus pēta pamestas ēkas. Pēdējos gados šo vaļasprieku viņš pārvērtis populārā blogā. Igaunijas sabiedriskā medija ERR krievu valodas raidījuma «Horizont» komanda kopā ar viņu apmeklēja vienu no vecajām muižām, kurā svešiniekus parasti neielaiž; filmēšanas grupai īpašnieks izdarīja izņēmumu.
Interese no bērnības
Gordins stāsta, ka interese par drupām radusies bērnībā. Viņa jaunībā pamestu vietu bijis daudz, rotaļu laukumu nebija, tāpēc spēlējās būvlaukumos, bet pusaudža gados pulcējās pamestās ēkās, jo dzīvokļu nebija nevienam. Galvenais noteikums esot skatīties zem kājām, lai nenoietu cauri grīdai. Uzmanīgi jābūt arī dzīvnieku atstātajiem izkārnījumiem – pamestās mājās mēdz ieviesties lapsas un āpši.
Muiža un tās vēsture
Gordins pieļauj, ka muiža varētu būt zviedru vai vācu laika celtne, taču tās vēsturi precīzi nezina. Viņaprāt, tāpat kā daudzas citas muižas, tā pirmās Igaunijas neatkarības laikā tika nacionalizēta, kad Baltijas vācieši tika spiesti pamest valsti. Ēkā esot bijusi skola vai bērnunams. Otrs muižas spārns, pēc raidījuma reportiera domām, ir padomju laika; tur, visticamāk, pensijas gadus nodzīvoja pensionāri. Saglabājušies televizors, mēbeles, trauki un grāmatas, kuras bojājusi pelējums. Atrasta arī 2003. gada atklātne kādai Lilijai Konstantinovnai.
Riski un kodekss
Gordins divas reizes piedzīvojis sabrukumu: pamestā radiostacijā viņam aiz muguras nogāzās apmēram trīs metrus liels griestu gabals, bet Pērnavā pamestā koka mājā aiz viņa sabruka kāpnes. Savos video viņš rīko absurdus performances, galvenokārt – ģenerālos uzkopšanas. Atrašanās vietu koordinātes viņš nepublicē, jo vandāļu grupas, viņaprāt, pamestas vietas ātri pārvērš atkritumu kaudzēs.
Stalkeru kodekss prasa cienīt privātīpašumu, neko neizlauzt un neatstāt pēdas. Pēc Gordina domām, šādām ēkām ir divi ceļi – restaurācija vai sabrukšana. Mākslinieku piesaista tas, ka pamesta vieta sāk dzīvot pēc dabas, nevis cilvēku likumiem.
