Mākslinieks Manžoss: Ukrainā trūkst vizuālās kultūras standartu

Ukrainas mākslinieks Volodimirs Manžoss, pazīstams arī kā WaOne, intervijā izdevumam "Ukrainska Pravda" stāsta par vizuālās mākslas stāvokli Ukrainas publiskajā telpā, atsaucoties uz pretrunīgi vērtēto Šekspīra pieminekli Poltavā, ko septiņu dienu laikā izveidojis tēlnieks Jaroslavs Škarupa.

Manžoss atzīst, ka, ieraugot pieminekli, pirmā reakcija bijusi smiekli, kam sekojušas smagākas izjūtas un jautājums, kāpēc šādi darbi vispār rodas. Pēc viņa domām, kara gados sabiedrībā strauji pieaudzis pieprasījums pēc dažādiem vizuāliem žestiem, tostarp sienu gleznojumiem jeb muraliem, kas Kijivā novedis pat pie to aizliegšanas un vēlāk — apstiprināšanas procedūras ieviešanas ar ekspertu iesaisti.

Kultūras vakuums un izglītības trūkums

Mākslinieks skaidro, ka pirms kara mākslinieki un mākslas pazinēji dzīvojuši savā kultūras "burbulī" ar kopīgām vērtībām. Kara laikā daudzi no viņiem pametuši valsti vai apklususi, atstājot telpu ikvienam, kas vēlas izpausties ar mērogu un pārdrošību. Manžoss uzsver, ka Ukrainā trūkst vienotas sistēmas, pēc kuras vērtēt kultūras projektu kvalitāti, un to saista ar izglītības trūkumiem — atšķirībā no Francijas, kur skolēni regulāri apmeklē izstādes un muzejus, Ukrainā saglabājusies padomju laika mantotā "literatūrcentriskā" izglītības sistēma, kas nepievērš pietiekamu uzmanību vizuālajai mākslai un dizainam.

Viņš arī min piemēru par vairākām Eifeļa torņa kopijām Kijivā, ko skaidro ar mazvērtības kompleksu — tieksmi atkārtot Rietumu paraugus, nevis veidot autordarbus. Tomēr, pēc viņa vērtējuma, kara laikā attieksme pret vietējo mākslu būtiski mainījusies — ja 2014. gadā viņa murālis par Maidana notikumiem izraisīja kritiku, tad tagad viņš saņem gandrīz vienbalsīgu atbalstu.

Manžoss ir arī pirmā Ukrainas mūra autors duetā Interesni Kazki un veidojis darbus vairākās valstīs, tostarp Spānijā, Meksikā un Dānijā, bieži vien pirms atzinības gūšanas paša dzimtenē.