Malta uz digitālo pārvaldi balstīta izaugsme: ko no tās var mācīties Latvija

Biznesa augstskolas "Turība" rīkotajā pasākumā "Nākotnēšanas pēcpusdiena 2026" Maltas valdības delegācija iepazīstināja ar savas valsts pieeju digitālajai transformācijai un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanai. Ziņu portālā Delfi publicētajā autora viedokļa rakstā Maltas pieredze izmantota kā piemērs, ko varētu ņemt vērā Latvijā, lai stiprinātu konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi. Raksts atspoguļo autora, nevis Delfi redakcijas viedokli.

Malta aug straujāk par citām ES valstīm

Eiropas Komisija 2026. gadam Maltai prognozē 3,7 % iekšzemes kopprodukta pieaugumu, un tas ir straujāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs. Izaugsmi veicina spēcīgs iekšzemes patēriņš, tūrisms un pakalpojumu eksports. Vienlaikus Malta mērķtiecīgi izmanto MI un digitālos risinājumus publiskajā pārvaldē, uzņēmējdarbībā un iedzīvotāju izglītošanā.

Atšķirības prasmēs

Pēc Eiropas Komisijas datiem, Maltā 58 % iedzīvotāju ģeneratīvā MI rīkus darbā vai mācībās izmanto vismaz reizi nedēļā, bet Latvijā šis rādītājs ir 38 %. Tāpat 2025. gadā vismaz digitālās pamatprasmes bija apguvuši 48,4 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir ievērojami mazāk nekā ES vidēji.

Autora secinājumi

Autors norāda, ka Maltas panākumi balstās ne tikai uz ieguldījumiem tehnoloģijās. Valsts vairākas desmitgades veidojusi sistēmu, kurā iestādes sadarbojas, izmanto kopīgus digitālos risinājumus un attīsta darbinieku kompetences. Latvijā, kur jau ir attīstīti digitālie publiskie pakalpojumi un spēcīgi tehnoloģiju uzņēmumi, ciešāka sadarbība starp valsti, uzņēmējiem un izglītības iestādēm ļautu šīs priekšrocības izmantot plašāk.

Autors uzsver arī augstskolu lomu: tām jāsagatavo speciālisti, jāattīsta kritiskā domāšana un spēja pielāgoties pārmaiņām. Pēc viņa teiktā, "Turība" jau studiju procesā integrē digitālās tehnoloģijas. Īpaši vērtīgi būtu veicināt tehnoloģiju pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.