Marokas vēlēšanas: futbols, Seūta un attieksme pret Izraēlu ietekmē balsotājus

Trešdien Marokā notiek parlamenta vēlēšanas, kurās sacenšas 27 partijas, cīnoties par 395 vietām Pārstāvju palātā. Lai gan valsts ir konstitucionāla monarhija, izpildvara joprojām cieši saistīta ar troni – karalis Muhameds VI ieceļ premjerministru no vēlēšanās uzvarējušās partijas, taču pats vada arī Ministru padomi.

Vēlēšanas notiek pēc vasaras notikumiem, kad aptuveni 60 000 cilvēku peldus mēģināja šķērsot robežu no Marokas uz Spānijas anklāvu Seūtu, meklējot labākas iespējas. Vismaz 100 cilvēku šajā migrācijas vilnī gāja bojā. Pēc Starptautiskā Valūtas fonda datiem, bezdarbs valstī pērn sasniedza 13%, bet jauniešu vidū (15–24 gadi) – 37,3%.

Kampaņu iezīmē arī 2025. gada septembrī izcēlušies jauniešu protesti pret bezdarbu, veselības aprūpi un dzīves dārdzību, pēc kuriem prokuratūra sākusi lietas pret vairāk nekā 2400 cilvēkiem. Daži bijušie protestētāji tagad paši kandidē uz deputāta krēslu, cerot iegūt balsi parlamentā līdz 2031. gadam.

Politiskajā ainā izcēlies arī Marokas Futbola federācijas vadītājs Fuzi Lekžā, kurš pievienojies centriskajai partijai Pam un kļuvis par sensāciju, solot izglītībā un veselības aprūpē panākt tādu pašu sešoto vietu pasaulē, kāda ir valsts futbola izlasei FIFA reitingā. Savukārt premjera Azīza Akanuša partija atkārtoti solījusi līdz 2031. gadam radīt miljonu darbvietu, ko eksperti vērtē skeptiski.

Islāmistu partija PJD savā kampaņā aktīvi izmanto pretizraēliskas noskaņas, solot pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Izraēlu, kas tika normalizētas 2020. gadā. Lai gan Gazas kara laikā Rabatā notika masveida propalestīniešu protesti, šomēnes paziņots, ka Izraēla un Maroka vienojušās atvērt pilnas vēstniecības abās valstīs.

Vairāk nekā puse Marokas 38,8 miljonu iedzīvotāju ir jaunāki par 35 gadiem, taču tikai 4% no reģistrētajiem vēlētājiem ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem, liecinot par jauniešu vilšanos politiskajā sistēmā.