Mārtiņš Odobērs: Latvijā nepieciešama sistemātiska mācība par MI rezultātu pārbaudi
Eksperts Mārtiņš Odobērs aicina Latvijā ieviest sistemātisku mācību par mākslīgā intelekta (MI) rezultātu kritisku izvērtēšanu, norādot, ka pašreizējie pasākumi ir nepietiekami salīdzinājumā ar Igaunijas un Somijas praksi.
Mārtiņš Odobērs, kura kompānija izveidojusi MI juridisko platformu "Lexu AI", rakstā uzsver, ka problēma nav tehnoloģijā, bet gan izpratnē par tās lietošanu. Viņš norāda, ka MI bieži sniedz pārliecinošas, bet nepatiesas atbildes, un cilvēki tām tic, jo tās izklausās gudri. Tāpēc nepieciešama prasme pateikt: "Šī atbilde izklausās gudra, bet es tai neticu."
Igaunija 2025. gadā uzsāka valsts mēroga programmu "AI Leap", kas aptver 154 skolas, 20 000 skolēnu un 4900 skolotāju. Programmas mērķos minēta ne tikai MI rīku lietošana, bet arī kritiskās domāšanas attīstīšana. Programmas budžets ir 4 miljoni eiro. Somijā kritiskā domāšana par MI tiek mācīta jau vairāk nekā 50 gadus, un 2025. gada plānā MI pratība integrēta visos izglītības līmeņos.
Latvijā pēdējos gados sperti soļi: Izglītības un zinātnes ministrija 2026. gada aprīlī uzsāka pirmo valsts mēroga MI iniciatīvu skolās, plānojot 33,4 miljonu eiro ieguldījumus digitalizācijā augstākajā izglītībā līdz 2029. gadam. Rīgas Stradiņa universitāte izstrādāja pirmās vadlīnijas par MI izmantošanu studijās, bet tās ir ieteikuma rakstura. Latvijas Universitātē ieviesta kontrolēta MI vide un no nākamā gada noslēguma darbos būs obligāta mutiskā pārbaude. Taču nevienā bakalaura programmā nav obligāta kursa par MI rezultātu kritisku izvērtēšanu.
Odobērs norāda, ka Latvijā jau ir kompetence veidot atbildīgus MI risinājumus, piemēram, "Lexu AI" princips – sistēma nesniedz atbildi bez pārbaudāma avota. Viņš iesaka trīs soļus: paplašināt MI programmu skolās ar mērāmu kompetences standartu, iekļaut MI rezultātu kritisku izvērtēšanu kā obligātu saturu digitalizācijas programmā un veikt nacionālu pētījumu par studentu MI izmantošanu, līdzīgi kā Igaunijā pirms programmas ieviešanas. Kamēr problēma netiek risināta sistēmiski, individuālas iniciatīvas paliek izņēmums.
