Maskavā atklāts muzejs par nacistu noziegumiem; tas ieņem bijušā Gulaga muzeja telpas

22. jūnijā Maskavā durvis vēra jauna piemiņas iestāde – Atmiņas muzejs, kas veltīts nacistu noziegumiem pret civiliedzīvotājiem Otrā pasaules kara laikā. Kā vēsta Krievijas valsts ziņu aģentūra TASS, tas ir valstī pirmais zinātniskais, izglītības un sabiedriskais centrs, kas dokumentē fašistu noziegumus pret civiliedzīvotājiem.

Muzejs atrodas ēkā Pirmajā Samotečnija ielā – tajā pašā, kurā līdz 2024. gada novembrim atradās Gulaga vēstures muzejs. Pēdējais tika slēgts, oficiāli pamatojot ar ugunsdrošības pārkāpumiem, bet pēc Meduza avotu teiktā, patiesais iemesls bija muzeja direktora atteikums izņemt no ekspozīcijas sadaļu par padomju represijām. Pēc tam administrators lēma muzeju pievienot Maskavas muzejam.

Atklāšanas ceremonijā piedalījās vairākas amatpersonas, tostarp kultūras ministre Olga Ļubimova un prezidenta palīgs Vladimirs Medinskis. Ļubimova pauda gandarījumu, ka jaunā vieta ļauj ar mūsdienīgām metodēm sasniegt jauniešus un dažādu vecumu auditoriju. Medinskis uzsvēra, ka muzejs stāsta par vēstures lappusēm, par kurām iepriekš publiski nerunāja.

Ekspozīcija aizņem 1700 kvadrātmetrus un ietver 18 tematiskas sadaļas. Tajās aplūkota nacistu ideoloģijas izcelsme, soda operācijas Krievijas teritorijā, Ļeņingradas blokādes šausmas, noziegumi pret bērniem, civiliedzīvotāju piespiedu deportācijas un Nirnbergas procesu materiāli. Muzejā ir arī vairākas imersīvas instalācijas, piemēram, rekonstruēts ieslodzīto transporta vagons un Ļeņingradas blokādes istabas atveidojums.

Krievijas amatpersonas pēdējos gados aktīvi lieto jēdzienu “padomju tautas genocīds” attiecībā uz nacistu invāziju. Šo terminu kopš 2020. gada popularizē Izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins. 2025. gadā tika pieņemts likums “Par padomju tautas genocīda upuru piemiņas iemūžināšanu”, bet 2026. gadā ieviesta kriminālatbildība par šī genocīda noliegšanu vai attaisnošanu.