Masveida uzbrukumi Ukrainai bieži sakrīt ar pilnmēnesi, norāda eksperti
Militārais eksperts Oļegs Ždanovs ir pamanījis, ka Krievijas masveida uzbrukumi Ukrainai pēdējā gada laikā bieži notikuši pilnmēness laikā. Viņš uzsver, ka tā ir novērota sakritība, nevis pierādījums apzinātai plānošanai.
Krievijas masveida uzbrukumi Ukrainai pēdējā gada laikā bieži sakrituši ar pilnmēness laiku, vēsta Ukrainas medijs TSN. Uz šo sakritību vērsis uzmanību militārais eksperts Oļegs Ždanovs, savukārt mistisko mācību pētnieks Igors Mehēda pieļāvis, ka Krievijas vadība uzbrukumu plānošanā varētu piešķirt nozīmi arī okultām idejām. Karš Ukrainā turpinās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada 24. februārī.
Ždanova novērojumi
Ždanovs norāda, ka pilnmēness laikā Krievija regulāri veikusi masveida uzbrukumus, izmantojot dronus, raķetes vai kombinētus triecienus. Pēdējais piemērs, viņaprāt, ir 2026. gada 26. oktobra nakts, kad Krievija atkal sniedza šādu triecienu. Eksperts uzsver, ka runa ir par novērotu sakritību, nevis pierādījumu tam, ka uzbrukumu datumi tiek izvēlēti tieši Mēness fāžu dēļ.
Mehēdas pieņēmums
Pētnieks Igors Mehēda, kurš interesējas par mistiskām mācībām un okultismu, uzskata, ka sakritības varētu būt apzinātas. Viņš pieļauj, ka Krievijas vadība var ticēt pilnmēness īpašajai nozīmei un uzskatīt, ka šādos brīžos tai tiek sniegts augstāku spēku atbalsts. Mehēda minējis arī atsevišķus uzbrukumus, kas notikuši Saules vai Mēness aptumsumu laikā, kā arī jauna Mēness fāzē.
Tomēr šie apgalvojumi atspoguļo viņa interpretāciju, nevis neatkarīgi pierādītu Krievijas militārās plānošanas principu. Pats Mehēda atzinis, ka pilna mēroga iebrukums sākās 24. februārī, bet pilnmēness tajā mēnesī bija 16. februārī, un šī neatbilstība viņa pieņēmumu kontekstā paliek neizskaidrota.
Ierobežojumi
Krievija uzbrukumus Ukrainai veikusi arī citās dienās, ne tikai pilnmēness laikā. Mēness fāzes pašas par sevi nepierāda ne uzbrukumu plānošanas motīvus, ne to, ka konkrētā datumā noteikti gaidāms jauns trieciens. Eksperti uzsver, ka novērotās sakritības nevajadzētu uztvert kā drošu prognozi, jo triecienu risku nosaka militārā situācija un citi faktori, nevis tikai astronomiskie notikumi.
