Māte gadiem cīnās par dēlam atbilstošu izglītības programmu

Rīdziniece Līga Rubežniece jau kopš 2009. gada, kad piedzima viņas dēls Kristaps, cīnās par zēna tiesībām saņemt viņam atbilstošu izglītību. Kristaps piedzima ar lūpas šķeltni, un, lai gan defekts tika nekavējoties operēts, saglabājās runas problēmas. Speciālisti pirmsskolas pārbaudēs atzina, ka bērnam nepieciešama speciālās izglītības programma skolēniem ar valodas traucējumiem.

Taču, pēc mātes stāstītā, praksē Kristapam bija jāapgūst cita — izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem paredzēta — mācību programma. Līga norāda, ka dēlam bija piešķirts 58. izglītības programmas kods, lai gan viņam nav garīgās attīstības traucējumu. Māte uzskata, ka tas nozīmēja neatbilstošu izglītības līmeni, un bērns mācību laikā bieži palika bez uzraudzības, kā rezultātā ar laiku noslēdzās sevī.

Problēmas jau pirmsskolā

Līga stāsta, ka grūtības sākušās jau pirms skolas — trīs gadus, kad dēls apmeklēja pirmsskolas logopēdisko izglītības iestādi, viņš, pēc mātes teiktā, nesaņēma visus nepieciešamos atbalsta mehānismus un jau agrīnā vecumā ticis stigmatizēts.

Panākta skolas maiņa

Pēc ilgstošas cīņas šā gada vasarā Līgai izdevies panākt gan mācību programmas, gan skolas maiņu. Tagad Kristaps mācās iestādē, uz kuru dodas bez trauksmes un kur, pēc mātes vārdiem, reāli notiek mācību process. Līga pauž cerību, ka vēl iespējams atgūt daļu no iekavētā mācību satura.

Māte norāda, ka iekļaujoša izglītība dēlam tikusi solīta dokumentos, taču ikdienā viņš palicis bez reāla atbalsta. Ar jautājumiem viņa vērsusies Tiesībsarga birojā, Bērnu aizsardzības centrā, Izglītības kvalitātes valsts dienestā, Izglītības un zinātnes ministrijā un Valsts policijā, taču atbildes tā arī nav saņēmusi.