Melanšona sabiedrotie mēģina mīkstināt viņa retoriku par Francijas parāda dzēšanu

Francijas prezidenta amata kandidāts Žans Liks Melanšons, kreisā spēka "France Insoumise" līderis, vasarā izraisīja pretrunas ar paziņojumiem par vēlmi Francijas valsts parādu "nodedzināt". Tagad viņa ekonomiskie padomnieki cenšas mazināt retorikas asumu, lai gan pats politiķis turpina lietot spēcīgus formulējumus.

Melanšona ideja paredz Francijas Bankas turēto valsts parāda daļu "iesaldēt" ar nulles procentu likmi vai pārvērst to par bezgalīgu, atmaksas termiņa un procentu neparedzošu parādu. Francijas Banka pašlaik tur mazāk nekā vienu sesto daļu no kopējā valsts parāda, kas sasniedz aptuveni 488 miljardus eiro.

Politiskie oponenti brīdinājuši par iespējamu finanšu krīzi vai pat bankrotu, ja valsts nepildīs savas finansiālās saistības. Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda kopā ar Vācijas un Francijas centrālo banku vadītājiem paziņojuši, ka šāds solis būtu nelikumīgs.

Ledus kūst

Ar Melanšonu saistītie ekonomisti augustā publicētā viedokļrakstā centās uzsvēra "iesaldēšanas", nevis "dedzināšanas" aspektu, skaidrojot, ka mērķis ir pasargāt daļu no valsts parāda no spekulatīvu tirgus uzbrukumiem, nevis to dzēst. Tomēr Melanšons turpina lietot terminus "iesaldēšana" un "dzēšana" kā sinonīmus, ko viņa komanda skaidro kā vēlmi uzsvērt vairākas iespējamās tehnikas.

Priekšlikums Melanšonu izceļ starp konkurentiem, jo lielākā daļa citu kandidātu prioritāti piešķir fiskālajai disciplīnai. Aptaujas liecina, ka 43% francūžu atbalsta daļēju parāda dzēšanu, bet tikai 31% ir pret.

Tomēr priekšlikumu apdraud fakts, ka Francijas Bankas turētā parāda daļa strauji samazinās — no 18%, ko Melanšons minēja jūnijā, tā jau kritusi līdz 15% 2025. gada beigās un varētu turpināt samazināties līdz 11–12%, jo Eiropas Centrālā banka 2025. gada sākumā pārtrauca parāda uzpirkšanas politiku. Ja centrālajai bankai vairs nebūs parāda vērtspapīru, nebūs ko dzēst, atzina France Insoumise deputāts Ēriks Kokerels.