Melnās dzelkņmušas kāpuri Mārcienā pārvērš lauksaimniecības atlikumus resursos
CleanTechLatvia un Biomund Mārcienā izveidojuši pilotiekārtu, kurā melnās dzelkņmušas kāpuri pārstrādā lauksaimniecības atkritumus. Projekta mērķis – pierādīt, ka bioloģisko atkritumu pārstrāde var kļūt par daļu no Latvijas aprites ekonomikas.
CleanTechLatvia sadarbībā ar SIA Biomund īstenojis projektu insektu audzēšanas eksperimentālās pilotiekārtas izveidei. Tā atrodas bijušās liellopu fermas telpās Mārcienas pagasta “Muižniekos”, kur melnās dzelkņmušas (Hermetia illucens) kāpurus baro ar lauksaimniecības atlikumiem. Iekārta tapusi ar ELFLA finansiālu atbalstu.
Biomund vides inženieris Kārlis Sams uzsver, ka svarīgi pierādīt, ka augu izcelsmes atkritumu pārstrāde resursos var būt ekonomiski un tehnoloģiski pamatota. Viņš norāda, ka biogāzes stacijas nav vienīgais organisko atkritumu apstrādes veids, un lauksaimniecības atlikumu pārstrāde ar kukaiņiem notiek ļoti ātri.
Dzelkņmušas vairojas strauji, tādēļ 10% populācijas atstāj kāpuru iegūšanai, lai process turpinātos. Pieaugušos kāpurus var izbarot dzīvus, kaltēt vai pārstrādāt miltos. Piemēram, viens procents insektu miltu vistu barībā var palielināt dējību un veicināt labturību; ārzemēs šādu praksi jau izmanto. Insektu miltus pievieno arī zivju barībai, bet kāpuru atkritumus potenciāli var izmantot kā organisko mēslojumu.
Par kāpuru barību kalpo dažādi graudu izcelsmes atlikumi, tostarp alus drabiņas, bojāti graudi, ābolu spiedumi, kāpostu lapas un pārtikai nederīgi dārzeņi. Tā kā insektiem nav zobu, barība ražotnē tiek smalcināta sīkās frakcijās.
Sams stāsta, ka 10 dienās no sīkiem kāpuriem izaug lieli, ar proteīnu bagāti tārpi. Nākamais solis ir žāvēšana un eļļas spiešana. Insektu miltiem jāatbilst nozares prasībām, lai tos varētu iestrādāt kombinētajā barībā. Piemēram, Zviedrijas zivju barības ražotāji to jau dara, turklāt krasi pieaugusi zivju miltu cena, tāpēc insektu milti var būt risinājums. Testēšanai nepieciešama vismaz viena tonna produkta, līdz tik lielam apjomam vēl jāaug.
Uzņēmums iegādājies inkubatoru, kur mušas dzīvo un vairojas; tas tapis ar biznesa ideju konkursa “Madona var labāk!” atbalstu. Pilotiekārta darbojas jau gadu, un sācies nākamais posms – pārstrādes procesa pilnveide. Sams lēš, ka visas tehnoloģijas noslīpēšanai vajadzēs aptuveni pusotru gadu. Viņš atzīst, ka atbalsts inovācijām Latvijā ir, taču birokrātija to padara sarežģītu.
Cits aprites ekonomikas piemērs ir Cesvaines ģimenes uzņēmums “Baltais lācis”, kas ražo bioloģiski noārdāmus mazgāšanas līdzekļus. Dibinātāja Dagnija Lūse-Preisa stāsta, ka sākuši ar savu veļas pulveri un tagad produktus piedāvā citiem. Sastāvā ir soda, citronskābe un sāls, bez fosfātiem, hlora un optiskajiem balinātājiem. Uzņēmums sadarbojas ar Francijas “La Droguerie”, piedāvājot kompostējamus trauku sūkļus, un aicina klientus iepirkties savā traukā, lai samazinātu plastmasas iepakojumu.
