Melnās jūras noslēpumi: kā karš gadu desmitiem ietekmēs jūras un zemes ekosistēmas
Odesas hidrobiologs Vladislavs Baļinskis stāsta, kā Krievijas uzbrukumi civilajiem kuģiem, atkārtotas naftas un eļļas noplūdes, kā arī Kahovkas HES spridzināšana ir radījuši Melnajā jūrā un tās apkārtnē ekoloģiskas sekas, kas jaušamas būs vēl gadu desmitiem.
Uzbrukums kravas kuģim
- gada 19. jūlijā pie Odesas krievu spārnotās raķetes trāpīja kravas kuģim "Golden Leo", kas ar Gvinejas-Bisavas flagu bija izvedis kukurudzu no Černomorskas ostas. Uzbrukumā, kura laikā izšautas trīs raķetes, tostarp pēc glābēju ierašanās, gāja bojā desmit cilvēki, tostarp Ukrainas locis, astoņi tika evakuēti uz slimnīcu. Nedēļu vēlāk kuģis apgāzās un nogrima Odesas līcī aptuveni 22–24 metru dziļumā, radot risku degvielas noplūdei un graudu sadalīšanās izraisītam grunts piesārņojumam.
Notikumu liecinieks bija odesas hidrobiologs Vladislavs Baļinskis, Tuzlas lagūnu nacionālā parka pētnieks un Ukrainas Nacionālā ekoloģijas centra Odesas nodaļas vadītājs, kurš gadiem dokumentē kara ietekmi uz vidi. Krievija pret viņu atvērusi krimināllietu un izsludinājusi starptautisko meklēšanu, formāli par "meliem" par armiju, bet pats eksperts uzskata, ka patiesais iemesls ir viņa profesionālā darbība, tostarp iesaiste Kahovkas HES spridzināšanas izmeklēšanā.
Naftas un eļļas noplūdes
Baļinskis salīdzina Krievijas uzbrukumus civilajiem kuģiem ar Ukrainas triecieniem "ēnu flotes" tankkuģiem — pēdējie parasti tikai atņem kuģim kustību, bet nenogremdē to, savukārt Krievijas atkārtotie triecieni bieži izraisa nogremdēšanu un smagāku piesārņojumu. Pēdējo divu gadu laikā notikušas vismaz četras nozīmīgas piesārņojuma avārijas, pēdējā šī gada aprīlī Černomorskas ostā, kur jūrā nokļuvusi saulespuķu eļļa. 2024. gada decembrī līdzīgs uzbrukums izraisīja augu eļļas noplūdi, kas pārklāja apmēram 60 kvadrātkilometru lielu joslu gar Odesas piekrasti un nogalināja putnus. Eksperts brīdina, ka eļļa dažos aspektos videi ir kaitīgāka par mazutu. Papildu draudus rada mazuta noplūdes — 2024. gada decembrī Kerčas šaurumā vētrā pārlūza divi Krievijas tankkuģi, un no to vrakiem šogad novērotas jaunas spēcīgas mazuta izplūdes, kas sasniedz Tuzlas lagūnu parku 600 kilometru attālumā.
Kahovkas katastrofa un jūras dzīvnieki
Par smagāko kara ekoloģisko seku Baļinskis nosauc 2023. gada Kahovkas HES spridzināšanu, kad ūdenskrātuves iztecēšana izskalojusi saldūdens dzīvniekus un sadzīves atkritumus. Trīs gadus pēc katastrofas bijušajā ūdenskrātuves teritorijā, tā sauktajā Lielajā Lugā, sākuši atjaunoties meži un pļavas. Kopš 2022. gada Melnajā un Azovas jūrā gājuši bojā gandrīz 100 000 delfīnu, tikai šā gada jūnijā parka apkaimē atrasti 56 beigti dzīvnieki — tos apdraud ne tikai ķīmiskais piesārņojums, bet arī militārie sonāri un sprādzieni.
Neredzamās sekas uz sauszemes
Baļinskis norāda, ka vismazāk dokumentētās sekas skar augsni gar frontes līniju, kur fosfora munīcija iznīcina auglīgo humusa slāni. Viņa vērtējumā šīs teritorijas pēc kara bez cilvēka iejaukšanās pašas neatjaunosies, un visdrīzāk tās sagaida pārtuksnešošanās.
