Melno motociklistu klubi vasarā mostas dzīvei: 'Divritenis ir labākais veids, kā veidot kopienu'
Melno motociklistu klubi ASV vasarā rīko ikgadējus braucienus un pasākumus, kas sakņojas vēsturē pēc Otrā pasaules kara un kalpo kā kopienas veidošanas veids, atbildot uz izslēgšanu no baltajiem klubiem.
Kopienas un brīvības simbols
Vasaras sezona ASV melnajiem motociklistu klubiem ir visaktīvākais laiks, kad gandrīz katru nedēļas nogali norisinās ikgadējie braucieni, pikniki un citi sabiedriskie pasākumi ar mūziku un ēdienu. Šī kultūra radās pēc Otrā pasaules kara, kad melnādainie karavīri, atgriežoties mājās, meklēja kopienu un piedzīvojumus, taču saskārās ar diskrimināciju no baltajiem motoklubiem un darba tirgū.
Kā stāsta Patriss “Foksi” Džonsone, kura pirms aptuveni 30 gadiem Maiami pludmalē nejauši nokļuva motociklistu nedēļā, viņa saprata, ka vēlas nevis braukt kā pasažiere, bet pati sēsties pie stūres. Pēc atgriešanās mājās Raleigh, Ziemeļkarolīnā, viņa iestājās pamata braukšanas kursos un kļuva par aktīvu kopienas dalībnieci, ieņemot vairākus vadošus amatus organizācijās.
Vēsturiskas saknes un mūsdienu klubi
Viens no klubiem, kurā darbojas Džonsone, ir "Black Girls Ride" (BGR), kas kopš 2011. gada atbalsta krāsainās sievietes motorsportā. BGR rīko sapulces vairākas reizes gadā, publicē digitālo žurnālu un podkāstu, kā arī piedalās ikgadējā Essence festivālā Ņūorleānā. Klubs ir savācis vairāk nekā 30 000 dolāru labdarībai, "adoptējot" vietējo zēnu un meiteņu klubu.
"Buffalo Soldiers Motorcycle Club", viens no lielākajiem klubiem valstī ar aptuveni 5000 biedriem, nes latviešu karavīru vārdu no 1866. gada. Tā biedrs Rendijs Heivords stāsta, ka klubs rīko vēsturiskus braucienus uz nozīmīgām vietām, piemēram, Black Wall Street un pulkveža Čārlza Junga mājām.
Dalības izmaksas un pieejamība
Lai kļūtu par biedru, nepieciešams iegādāties motociklu, kas maksā vismaz 10 000 ASV dolāru lietotam modelim, un izpildīt stingras prasības. Entonijs “Zeke” Settle, "Black Stallions Motorcycle Club" nacionālais prezidents, skaidro, ka biedriem jābūt vismaz 21 gadu veciem, jāpabeidz trīs mēnešu pārbaudes laiks un jāšķērso četras valsts robežas. Fotogrāfs Alvins K. Džeikobs juniors iztērējis vairāk nekā 50 000 dolāru par savu pēdējo motociklu un atzīst, ka augstās izmaksas apgrūtina jaunāku braucēju piesaisti.
Tomēr ir arī tādi, kas atrod iespējas. Šanika “Tru” Bītija, "Caramel Curves" dibinātāja, norāda, ka viņas klubs, kurā ir 31 biedrene no Ņūorleānas un Atlantas, atbalsta dalībnieces, daloties ar padomiem par apkopi un palīdzot jaunajām braucējām. Viņa uzsver: "Motociklisms nav tikai izdevumi, tas ir ieguldījums pieredzē, draudzībā, personīgajā izaugsmē un brīvībā."
Dzīvesveids, nevis hobijs
Neatkarīgi no tā, kā melnādainie motociklisti atklājuši aizraušanos ar šo sportu, braukšana viņiem ir vairāk nekā hobijs – tas ir dzīvesveids. Bītija izceļ: "Viens no lielākajiem maldiem ir uzskats, ka melno motociklistu kultūra ir tikai par klubiem, ādu un izskatu. Patiesībā tas ir par kopienu, ģimeni, brīvību un atdošanu."
