Merca konservatīvie cieš smagu sakāvi divās Vācijas federālo zemju vēlēšanās
Kancleram Frīdriham Mercam pēc CDU vēsturiskas sakāves Meklenburgā-Priekšpomerānijā un zaudēta vairākuma Berlīnē draud spiediens atkāpties, taču viņš solījis palikt amatā. Tikmēr Krievijā Putina partija vēlēšanās, kurās nebija reālas opozīcijas, guvusi rekordlielu vairākumu.
Vācijas kanclera Frīdriha Merca partijai CDU svētdienas vakarā piedzīvota smaga sakāve divās federālo zemju vēlēšanās. Meklenburgā-Priekšpomerānijā, kas ir bijušās kancleres Angelas Merkeles dzimtā federālā zeme, CDU pirmo reizi 77 gados neiekļuva zemes parlamentā, iegūstot vien 4,9% balsu — vairāk nekā uz pusi mazāk nekā iepriekš.
Lielākā daļa CDU vēlētāju balsis novirzījušās uz galēji labējo, migrācijai nelabvēlīgo partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas guva 38% balsu un dubultoja savu rezultātu, kļūstot par lielāko partiju zemē. Tas notiek nepilnas divas nedēļas pēc AfD triumfa Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, kur tā ieguva gandrīz 44% balsu, bet CDU — vien 17%. Papildus CDU zaudēja arī vairākumu Berlīnē, kur uzvarēja kreisā partija "Die Linke" ar 25,7% balsu.
Mercs rezultātu nosaucis par "katastrofu", tomēr apņēmies turpināt valdības reformu kursu un palikt amatā. Analītiķi gan norāda, ka viņa politiskā nākotne ir apdraudēta — Berenbergas bankas galvenais ekonomists Holgers Šmīdings sacīja, ka Mercs cīnās par politisko izdzīvošanu un tam būs grūti savaldīt neapmierinātību partijā. Izglītības ministre un CDU vadītājas vietniece Karina Prīne gan uzsvēra, ka līdera maiņa problēmu neatrisinātu. Mercs atcēlis plānoto braucienu uz ANO Ģenerālās asamblejas sesiju Ņujorkā, lai risinātu situāciju Berlīnē.
Putina partija saglabā vairākumu Krievijā
Tikmēr Krievijā noslēgušās Valsts domes vēlēšanas, kurās Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija" ieguvusi rekordlielu vairākumu — ap 355 no 450 vietām. Tā ir pirmā vēlēšanu kārta kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma pirms četriem ar pusi gadiem, un tajā nepiedalījās Kremlim kritiski noskaņotas partijas, kā arī nebija starptautisko novērotāju. ES augstā pārstāve Kaja Kallasa nosaukusi to par jaunu triecienu Krievijas demokrātijai.
