MI aģenti liek publiskajiem dienestiem sastapties ar pieteikumu vilni
Pētnieks konstatē, ka mākslīgā intelekta rīku izmantošana strauji palielina iesniegumu skaitu dažādām valsts iestādēm visā pasaulē. Lielākoties tie ir likumīgi pieprasījumi, taču iestādēm nākas tikt galā ar būtiski lielāku slodzi.
Vairākās pasaules valstīs publiskie pakalpojumi pēdējos gados piedzīvo strauju iesniegumu un sūdzību skaita pieaugumu, un pētnieki šo tendenci saista ar mākslīgā intelekta rīku, piemēram, ChatGPT, plašāku pieejamību.
Lielbritānijā sūdzību skaits mājokļu ombudam kopš 2022. gada vairāk nekā dubultojies — no aptuveni 2600 gadījumiem līdz vairāk nekā 7000 pagājušajā gadā. ASV Patērētāju finanšu aizsardzības birojā (CFPB) tajā pašā periodā sūdzību skaits pieaudzis piecas reizes. Līdzīgs pieaugums novērots arī Brazīlijas tiesu iesniegumos un Vācijas parlamenta lūgumrakstos.
Pētījums par "aģentisku pārplūdi"
Pētnieks Kriss Šmits šo parādību dēvē par "aģentisku pārplūdi" un to analizē gaidāmā zinātniskā raksta ietvaros, ko nāksies mēnesī plāno prezentēt konferencē par mākslīgā intelekta ētiku un sabiedrību. Viņš izpētījis 84 gadījumus 11 jurisdikcijās, kur vērojamas pazīmes, kas liecina par šādu pārplūdi. Lai gan metodoloģisku iemeslu dēļ pētījums tieši neapgalvo, ka MI ir šī pieauguma cēlonis, lielākajā daļā gadījumu iesniegumu skaits bijis relatīvi stabils līdz 2022. gadam, pēc tam sācis strauji pieaugt un turpina augt arī šobrīd.
Šmits norāda, ka MI rīki kļūst arvien ērtāk lietojami — ja agrāk bija nepieciešams rūpīgi formulēt pieprasījumus vecākiem modeļiem, tagad pietiek nofotografēt vēstuli un nosūtīt to lietotnei, lai saņemtu izmantojamu atbildi.
Atšķirība no citām nozarēm
Līdzīgu pieaugumu pieredzējušas arī uzņēmumu kļūdu ziņošanas (bug bounty) programmas, kur pagājušajā gadā MI ģenerētu, bieži vien nekvalitatīvu ziņojumu pieplūdums radījis papildu slogu, jo tie tomēr bija jāpārbauda. Tomēr Šmits uzsver, ka publisko dienestu gadījumā situācija atšķiras — vairums jauno iesniedzēju ir cilvēki ar reāliem, pamatotiem pieprasījumiem, kuri iepriekš varētu nebūt pieteikušies sarežģītā pieteikšanās procesa dēļ.
Šmits šo attīstību vērtē kā iespēju pārdomāt publisko pakalpojumu darbību, padarot tos ērtākus lietošanai kopā ar MI rīkiem, nevis uztvert to vienīgi kā slogu iestādēm.
