Mikroaļģes palīdz cīnīties ar skābekļa trūkumu zivju dīķos
Zivkopis Raivis Apsītis ir izstrādājis inovatīvu metodi, izmantojot mikroaļģi hlorellu, lai uzlabotu ūdens kvalitāti dīķos un pārvērstu piesārņojumu par resursu.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra zivsaimniecības eksperts un „Dzērbenes zivju” īpašnieks Raivis Apsītis pirms sešiem gadiem atklājis videi draudzīgu risinājumu, kā uzlabot ūdens kvalitāti akvakultūras saimniecībās. Metodes pamatā ir mikroaļģe Chlorella vulgaris, kas dīķos absorbē biogēnus un oglekļa dioksīdu, izdalot lielu daudzumu molekulārā skābekļa. Tādējādi piesārņojums tiek pārvērsts par resursu, radot labvēlīgākus apstākļus zivīm.
Tradicionāli zivsaimnieki skābekļa trūkumam izmanto membrānas kompresorus, taču siltā ūdenī to efektivitāte samazinās. Profesionālākas aerācijas ierīces patērē vairāk elektrības, palielinot izmaksas. Apsīša metode ar hlorellu ir efektīvāka un ilgtspējīgāka, jo aļģes darbojas dabiskā veidā – liekais skābeklis izdalās gaisā, līdzīgi kā no kokiem, nākot par labu apkārtējai videi.
Eksperimenta sākumā Apsītis bija skeptisks, jo līdz tam nebija pieredzes ar hlorellu. Tomēr testi 2021. gada karstuma viļņa laikā parādīja pārsteidzošus rezultātus: dīķos, kur tika ielaista mikroaļģe, skābekļa līmenis sasniedza 10–12 mg/l, kamēr citos dīķos tas bija tikai 3–4 mg/l. Šādi rādītāji iepriekš nebija sasniedzami pat ar tradicionālām metodēm.
Hlorella ir Latvijas dabā sastopama, bet nelielā koncentrācijā. Apsīša saimniecībā to audzē un pavairo mākslīgi, regulāri ielaižot dīķos, jo zooplanktons to apēd. Metode ir ieguvusi popularitāti mazo saimniecību un piemājas dīķu īpašnieku vidū, kuri to izmanto gan zivju audzēšanai, gan peldēšanai, jo ūdens ar hlorellu esot ekskluzīva spa vanna. Savukārt lielie akvakultūras uzņēmumi līdz šim nav izrādījuši lielu interesi. Latvijas Vēžu un zivju audzētāju asociācija ir izveidojusi jaunu biedra statusu tieši mazajiem zivsaimniekiem, atbalstot zivju audzēšanu pašpatēriņam.
