Milibends: Leiboristu iepriekšējā nostāja Palestīnas jautājumā bijusi nepietiekama

Lielbritānijas ārlietu ministrs Eds Milibends gatavojas Leiboristu partijas kongresā atzīt, ka partijas aktīvisti un biedri, kas gadiem kritizējuši valdības nostāju Palestīnas jautājumā, ir bijuši taisnībā. Runā viņš plāno teikt, ka valdība beidzot ir uzklausījusi miljoniem cilvēku prasības, ieviešot sankcijas pret Izraēlas apmetnēm Rietumkrastā.

Milibends uzsvērs, ka premjera Endija Bērnema vadībā valdība īstenos skaidrāk progresīvu ārpolitiku un Apvienotā Karaliste kļūs par vienu no līderiem jaunā diplomātijas laikmetā līdzīgi domājošu valstu vidū. Viņš plāno runāt par "fundamentālu mācību", ko partija guvusi no Izraēlas un Palestīnas situācijas, un uzsvērt, ka Leiboristi gūs panākumus tieši progresīvo vērtību dēļ.

Leiboristu kongresa zāle iepriekšējos gados nereti kļuvusi par asas kritikas vietu attiecībā uz Kīra Stārmera nostāju šajā jautājumā. Kopš stājies amatā, Milibends izziņojis plašas tirdzniecības sankcijas pret Izraēlas apmetnēm, reaģējot uz pieaugošo kolonistu vardarbību Rietumkrastā. Šo soli sekojot pievienojušās 12 valstis, tostarp Francija un Kanāda.

Sankcijas kā pagrieziena punkts

Milibends runā plāno paziņot, ka sankcijas iezīmē izšķirošu pavērsienu Leiboristu pieejā Tuvo Austrumu situācijai. Viņš solīs aizliegt preču importu no nelegālajām apmetnēm un traucēt britu finanšu, būvniecības un pakalpojumu piegādes ķēdes, kas saistītas ar apmetnēm, kā arī apsolīs nepieļaut divu valstu risinājuma sagraušanu.

Ministrs izteiks pateicību tiem, kas protestējuši pret Izraēlas darbībām Gazā, kaut gan šī retorika varētu radīt jautājumus par to, vai valdība pārskatīs "Palestine Action" organizācijas aizliegumu — svētdien pie kongresa zāles policija aizturēja vairākus demonstrantus.

Milibends arī plāno uzsvērt sadarbību ar "līdzīgi domājošām valstīm", piemēram, Franciju un Kanādu, kas var liecināt par lielāku gatavību rīkoties neatkarīgi no ASV. Avots, kas tuvs ministram, norādījis, ka šī būs galvenā tēma viņa darbībā — Lielbritānijas spēja veidot koalīcijas lielos globālos jautājumos ir atkarīga no spējas pārliecināt citas valstis rīkoties kopā.