Mindaugs Sinkevičs kļūst par Lietuvas premjerministru; veidojas jauna koalīcija
Lietuvā par jauno premjerministru kļūs Mindaugs Sinkevičs, veidojot koalīciju ar Demokrātiem “Par Lietuvu”, Zemniekiem un zaļajiem, kā arī Kristīgo ģimeņu savienību. Ārpolitikā viņš iezīmējis pragmatisku pieeju Ķīnai un pašreizējo sankciju efektivitātes apšaubīšanu Baltkrievijai.
Jaunais premjers un koalīcija
Lietuvā gaidāmas izmaiņas valdības vadībā. Pēc Gintauta Palucka demisijas pagājušajā gadā par jauno premjerministru tiks iecelts Mindaugs Sinkevičs (nejaukt ar Virginiju Sinkeviču). Sinkevičs lielāko daļu karjeras pavadījis vietējā politikā, īslaicīgi ieņemot ministra amatu 2016.–2020. gada valdībā. Vēlāk viņš bija iesaistīts izdevumu skandālā, tika atzīts par vainīgu, bet augstākā tiesa galu galā viņu attaisnoja. Šajā laikā Sinkevičs darbojās biznesā, un šīs saites viņu turpina pavadīt atgriežoties politikā.
Jaunajā koalīcijā atgriezīsies partija “Demokrāti “Par Lietuvu”, kas iepriekš izstājās konflikta dēļ ar “Rītausmu par Nemunu”. Koalīcijā būs arī Zemnieki un zaļie un Kristīgo ģimeņu savienība. Jaunajai valdībai būtu jāstājas amatā tuvāko nedēļu laikā.
Ārpolitikas nostādnes
Ārpolitikā Sinkevičs apšaubījis sankciju pret Baltkrieviju efektivitāti, norādot, ka Viļņa saglabās kopēju pozīciju ar Briseli un uzturēs kontaktus ar ASV. Attiecībā uz Ķīnu viņš aicinājis uz pragmatisku pieeju. Pašreizējā sociāldemokrātiskā valdība atļāvusi Pekinai atvērt pazemināta līmeņa diplomātisko pārstāvniecību, ko augsta ranga deputāts nosaucis par “paklanīšanos Ķīnai”, tomēr premjers un Ārlietu ministrija šo soli mīkstinājuši.
Citas aktualitātes
Prezidents Gitans Nausēda savā ikgadējā uzrunā norādījis, ka miers vairs nav pašsaprotams, un paudis atbalstu Vācijai, Polijai, ASV un NATO. Viņš arī atzinīgi novērtējis koalīcijas pārmaiņas.
Lietuvas parlaments apsver iespēju aizliegt iebraukt valstī ārvalstu mūziķiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra uzstājušies Baltkrievijā vai Krievijā. Likumprojekts iepriekš neizturēja pirmo lasījumu, bet tagad pārvarējis pirmo barjeru.
Aizsardzības jomā: pie Jonavas izveidots aizsardzības centrs ar sešām rūpnīcām; Lietuvas valsts munīcijas uzņēmums sācis ražot pretdrone munīciju; Lietuva parakstījusi līgumu par 100 kājnieku kaujas mašīnu CV90 iegādi; vairāki desmiti karavīru palīdzēs apsargāt kritisko enerģētikas infrastruktūru.
Pensiju reformas rezultātā vairāk nekā 500 000 cilvēku izņēmuši 3 miljardus eiro no otrā līmeņa fondiem, kas ir 3% no IKP. Lielākā daļa šīs naudas palikusi banku kontos. Sistēmā palikuši aptuveni 860 000 cilvēku.
