Moldova atklājusi jaunu elektrolīniju uz Rumāniju, lai mazinātu atkarību no Krievijas
Moldova svētdien Kišiņevā svinīgi atklāja jaunu augstsprieguma elektrolīniju, kas savieno valsti ar Rumāniju un Eiropas tīklu. Prezidente Maija Sandu teic, ka tas mazina Maskavas iespējas izmantot enerģiju kā spiediena līdzekli.
Moldovas prezidente Maija Sandu svētdien Kišiņevā oficiāli atklāja jaunu elektropārvades līniju, kas savieno Moldovu ar kaimiņvalsti Rumāniju un Eiropas enerģētikas tīklu. Projekta mērķis ir mazināt valsts atkarību no Krievijas enerģijas, un tas svarīgs situācijā, kad Moldova cīnās ar gāzes trūkumu un augstām enerģijas cenām.
Līnija, ko dēvē par "enerģētiskās neatkarības līniju", ir 400 kilovoltu īpaši augstsprieguma savienojums no Vulkaneštiem līdz Kišiņevai. Tā ļauj Moldovai mazāk paļauties uz Kučurganas termoelektrostaciju Piedņestrā, prokrieviskajā separātistu reģionā. Līnija tika atklāta divus gadus vēlāk, nekā Moldovas varasiestādes sākotnēji solīja.
Sandu uzsvēra, ka Maskava gadu desmitiem izmantojusi enerģiju šantāžai. Viņasprāt, ik reizi, kad Moldova izvēlas ko citu, nevis to, ko vēlas Maskava, tai draud ar elektrības atslēgšanu. Prezidente arī paziņoja, ka Moldova vairs nepērk Krievijas gāzi, kā arī pavēstīja, ka ceļā ir vēl divas elektrolīnijas uz Rumāniju. Pasākumā klāt bija Eiropas Komisijas enerģētikas komisāre Marta Kosa, kura norādīja, ka Moldova tagad var pirkt enerģiju tur, kur tā ir lētāka.
Konteksts
Moldovā ar 2,6 miljoniem iedzīvotāju, kas atrodas starp Rumāniju un Ukrainu, lielāko daļu gāzes agrāk piegādāja Krievija caur Piedņestru un cauruļvadiem Ukrainas teritorijā. Pērn oktobrī Moldovas parlaments pēc valdības pieprasījuma apstiprināja ārkārtas stāvokli līdz 20. novembrim, cenšoties mazināt gāzes trūkumu pasaules enerģijas cenu kāpuma apstākļos. Daļa Eiropā vaino Maskavu cenu kāpumā, apsūdzot to papildu piegāžu atturēšanā.
Melnās jūras reģiona Eiropai tuvās valstis ziņo par atjaunotiem uzbrukumiem, ko tās piedēvē Krievijai. Rumānija vainoja Krieviju drona triecienā, kurā pie tās krastiem nogremdēts kravas kuģis; gāja bojā viens apkalpes loceklis, trīs pazuduši. NATO solījusi uz Melno jūru sūtīt vairāk jūras patruļas lidmašīnu, radaru sistēmu un dronu.
