Moldova gatavojas pilnībā pievienoties ES sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju
Moldovas ārlietu ministrs Mihai Popšoi paziņojis, ka valsts plāno pilnībā pieslieties ES sankciju politikai pret Krieviju un Baltkrieviju. Kišiņeva jau ir pārņēmusi 91% sankciju un strādā pie atlikušo ieviešanas.
Moldova plāno pilnībā pievienoties Eiropas Savienības sankciju režīmam pret Krieviju un Baltkrieviju, jo cenšas kļūt par ES dalībvalsti. Tā pirmdien ES paplašināšanās konferencē paziņojis Moldovas ārlietu ministrs Mihai Popšoi, kuru citē ziņu aģentūra Interfax. Šis solis ir daļa no valsts virzības uz iestāšanos blokā, ko Kišiņeva mērķējusi sasniegt līdz 2030. gadam.
Pēc Popšoi teiktā, Moldova jau ir pārņēmusi 91% ES sankciju pret abām valstīm. Neliela atpalicība esot saistībā ar 2014. gadā ieviesto nozaru sankciju paketi. Ministrs norādīja, ka pašlaik tiek meklēti risinājumi un nepieciešamie mehānismi.
Moldova iesniedza pieteikumu dalībai ES pēc tam, kad 2022. gadā Krievija iebruka Ukrainā. Oficiālās pievienošanās sarunas sākās pēc diviem gadiem.
Vīzu prasības un opozīcijas kritika
Pagājušajā nedēļā Moldovas premjerministrs Vasile Tofans vietējai televīzijai sacīja, ka Kišiņeva galu galā ieviesīs vīzu prasības Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, ja tas būs nepieciešams integrācijas procesā. Konkrētus termiņus viņš nenosauca.
Plānotajai pieslēgšanai ES politikai iebilst Moldovas prokrieviskā opozīcija. Bijušais prezidents un sociālistu partijas līderis Igors Dodons sociālajā tīklā Facebook apsūdzēja pie varas esošo proeiropeisko partiju destabilizējošos soļos un jautāja, kādu labumu valstij dos šāda naidīga politika. Viņaprāt, tā iedzīvotājiem nesīs tikai jaunas ciešanas.
Enerģētiskā neatkarība
Svētdien prezidente Maija Sandu atklāja jaunu lielu elektrolīniju, kas Moldovas tīklu savieno tieši ar kaimiņvalsti Rumāniju. Tas ļauj apiet elektroenerģiju, ko piegādā Krievijas atbalstītais separātistiskais reģions Piedņestra. Sandu platformā X rakstīja, ka Maskava gadu desmitiem izmantojusi enerģiju šantāžai un ka Moldova nepērk Krievijas gāzi. ASV vēstniecība Kišiņevā pērn oktobrī norādīja, ka līniju nosauks par „Trump Liberty Line”; Moldovas valdībai pret šo ideju iebildumu nav.
