Irāna noliedz saistību ar ledusskapju uzlaušanu, Francija izsauc vēstnieku
Irāna noraida Francijas apsūdzības, ka Irānas Islāma revolucionāro gvardu korpuss stāvējis aiz kiberuzbrukuma simtiem lielveikalu dzesēšanas iekārtām. Parīze izsaukusi Irānas vēstnieku un vēlas ES līmeņa sankcijas.
Irāna otrdien noraidīja Francijas apsūdzības, ka tās Islāma revolucionāro gvardu korpuss (IRGC, Irānas militārais spēks, kas atbild tieši valsts garīgajai vadībai) bija aiz kiberuzbrukuma Francijas lielveikaliem pagājušajā mēnesī. Parīze šajā dienā izsauca Irānas vēstnieku un paziņoja, ka lūgs Eiropas līmeņa sankcijas. Incidents ir izraisījis diplomātisku saspīlējumu starp abām valstīm.
Uzbrukuma norise
Uzbrukums sākās naktī uz 11.–12. oktobri. Tā rezultātā lielveikalu ledusskapjos un saldētavās pieauga temperatūra, produkti sabojājās, bet atsevišķos gadījumos izcēlušies arī ugunsgrēki. Pēc Parīzes prokurores Lorānas Bekuā (Laure Beccuau) teiktā, cieta aptuveni 700 no apmēram 10 000 Francijas lielveikalu. Uzbrucēji, izmantojot tīmekļa saskarnes, sāka nenormālus, neierobežotus atkausēšanas ciklus un atslēdza sensoru automātiskos brīdinājumus par temperatūras pārsniegšanu.
Vēlāk Eiropā un citur notikuši līdzīgi incidenti, tostarp neizdevies mēģinājums uzbrukt dzesēšanas iekārtām Francijas asins bankās. Nav skaidrs, vai tie ir saistīti ar oktobra uzbrukumu.
Izmeklēšana un Francijas reakcija
Bekuā pirmdien paziņoja, ka uzsākta izmeklēšana pret vadošajiem Shahid Kaveh locekļiem — IRGC kiberuzbrukumu vienību. Prokuratūra lūgusi izdot apcietināšanas orderus diviem tās amatpersonām. Francijas kiberizlūkdienesti norādīja, ka vienība veic plašas kampaņas pret rūpnieciskām iekārtām sabotāžas nolūkos, galvenokārt vēršoties pret Izraēlu un ASV, bet arī pret Franciju un citām Eiropas valstīm.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noēls Baro (Jean-Noel Barrot) sacīja, ka valdība neizslēdz neko un veiks visus samērīgos pasākumus, tostarp tādus, kurus publiski neatklās. Viņš runāja G7 ārlietu ministru sanāksmē Parīzē, kurā piedalījās arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio.
Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt ātru un vienotu atbildi pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, tostarp izmantojot sankcijas.
Irānas atbilde
Irānas Ārlietu ministrija apsūdzības nodēvēja par nepamatotām un vienpusējām un brīdināja, ka sankciju gadījumā veiks nepieciešamos pasākumus savu interešu aizsardzībai. Zviedrijas civilās aizsardzības ministrs Kārlis Oskars Bolins (Carl-Oskar Bohlin) brīdināja, ka tuvākajos mēnešos iespējami jauni kiberuzbrukumi.
