Mondo un vēstures skolotāji aicina pastiprināt globālās izglītības vietu mācību saturā
Igaunijas NVO Mondo un Vēstures un sabiedrisko zinību skolotāju biedrība uzskata, ka valsts mācību programmās būtu skaidrāk jāiezīmē globālās izglītības un pasaules pilsoņa kompetences. Nozares pārstāvji norāda, ka pašlaik šī tēma tiek apgūta fragmentāri un pārāk atkarīga no katra pedagoga izvēles.
Igaunijas nevalstiskā organizācija Mondo un Vēstures un sabiedrisko zinību skolotāju biedrība aicina valsts mācību programmās un priekšmetu programmās lielāku uzsvaru likt uz globālās izglītības kompetencēm. Pēc Mondo projektvadītāja Meelisa Nīnes teiktā, pasaules pilsoņa kompetences būtu jāformulē precīzāk, lai globālā izglītība kļūtu par redzamāku formālās izglītības sastāvdaļu.
Globālā izglītība Igaunijā attīstās jau 15 gadus. Skolām ir iespēja piedāvāt izvēles kursus, tematiskās nedēļas un projektus, kā arī integrēt šo tēmu dažādos mācību priekšmetos. Tomēr eksperti norāda, ka tas notiek fragmentāri. Nīne uzsver, ka jauniešiem būtu jāsaprot globālie izaicinājumi un to lokālā ietekme, vienlaikus saglabājot ieinteresētību un aktīvu rīcību. Viņš atzīst, ka daudzi jaunieši Igaunijā ir pietiekami informēti par globālām tēmām, bet viņiem trūkst aktīvas līdzdalības ikdienā.
Biedrības vadītāja Madli-Marija Naulainena norāda, ka globālā izglītība ir daļa no sabiedriskās zinības, taču tai būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Patlaban daudz kas esot atkarīgs no skolotāja — viens šīm tēmām pievēršas vairāk, cits mazāk. Biedrība sadarbojas ar Mondo un palīdz izplatīt tās sagatavotos mācību materiālus.
Savukārt Izglītības ministrijas padomniece Mare Oja norāda, ka pretrunas neesot — globālās izglītības principi jau atspoguļoti gan vispārējās kompetencēs, gan pamatvērtībās, tostarp solidaritātē un sevis apzināšanā kā pasaules pilsonim. Viņa atgādina, ka skolām ir liela autonomija, veidojot savas programmas. Ģimnāzijās 63 no 96 kursiem nosaka valsts programma, bet trešo daļu skola izvēlas pati — piemēram, ekonomikas, finanšu pratības vai globālās izglītības jomā.
Naulainena gan uzskata, ka vairāki priekšmeti globālo izglītību skar, bet var pietrūkt plašāka skatījuma, kas palīdz izprast globalizāciju un attīstības sadarbību. Ārlietu ministrijas padomniece Mārī Rosa kā svarīgus uzdevumus min reģionālo atbalstu, kompetenču centru tīklu un pētniecību globālās izglītības ietekmes novērtēšanai.
Naulainena arī norāda, ka sabiedriskās zinības skolā māca tikai 6., 9. un 12. klasē, un tās apjoms būtu jāpalielina, jo sabiedrībā vērojamas sašķeltības un ekstrēmisma pazīmes. Pagājušā gada beigās nozares speciālisti vienojušies par koncepciju un tagad strādā pie rīcības plāna.
