Mūķenes, kas visu mūžu palīdzēja citiem, tagad pašas meklē palīdzību

Ugandā katoļu mūķenes gadu desmitiem ir bijušas sabiedrības balsti – viņas ir mācījušas bērnus, aprūpējušas slimos un sniegušas atbalstu kopienām. Taču šobrīd daudzas no šīm sievietēm ir sasniegušas vecumu, kad pašas vairs nespēj sevi aprūpēt.

Mūķenes, kas savulaik bija skolotājas un veselības aprūpes veicinātājas, tagad saskaras ar jautājumu, kurš par viņām parūpēsies. Viņas ir pavadījušas dzīvi, kalpojot citiem, bet savos pēdējos gados nonākušas bez pietiekama atbalsta.

Ugandā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, mūķeņu kopienas noveco, un jaunākas paaudzes ne vienmēr ir gatavas vai spējīgas pārņemt aprūpi. Vecākās mūķenes, kuras ir vājas un slimīgas, bieži vien ir atkarīgas no labdarības un brīvprātīgo palīdzības.

Šī situācija aktualizē jautājumu par to, kā sabiedrība atbild tiem, kuri visu mūžu ir kalpojuši citiem. Bez atbilstošas aprūpes šīs mūķenes riskē pavadīt savus pēdējos gadus grūtībās, neskatoties uz viņu nesavtīgo ieguldījumu.