NA vēlas ierobežot īscikla studiju programmas kā ceļu uz uzturēšanos valstī
Nacionālā apvienība iesniegusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz vairs neizsniegt termiņuzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri studē īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās. Mērķis ir novērst izglītības eksporta izmantošanu ekonomiskajai migrācijai.
/nginx/o/2026/03/23/17524999t1h80d1.jpg)
Nacionālā apvienība (NA) ir iesniegusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz mainīt kārtību, kādā ārvalstnieki var iegūt termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar studijām Latvijā. Saskaņā ar priekšlikumu šādas atļaujas vairs netiktu izsniegtas tiem, kuri izvēlas mācīties īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās.
Par iniciatīvas mērķi partija min nepieciešamību ierobežot situāciju, kad izglītības eksports tiek izmantots kā instruments ekonomiskajai migrācijai, nevis reāla studiju procesa nolūkos. Citiem vārdiem, NA pauž bažas, ka daļa ārvalstnieku formāli iestājas šādās programmās galvenokārt tāpēc, lai iegūtu likumīgu pamatu uzturēties un strādāt valstī, nevis lai iegūtu profesionālo kvalifikāciju.
Kas ir termiņuzturēšanās atļauja
Termiņuzturēšanās atļauja ārvalstniekiem parasti tiek piešķirta uz noteiktu laiku, un studijas ir viens no biežāk izmantotajiem pamatiem tās iegūšanai. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas parasti ir īsākas par klasiskajām bakalaura studijām, kas, iespējams, padara tās pievilcīgākas tiem, kam prioritāte ir ātrāka piekļuve darba tirgum vai uzturēšanās statusam, nevis ilgstoša akadēmiskā izglītība.
Grozījumu iesniegšana Imigrācijas likumā nozīmē, ka priekšlikums tagad nonāks likumdošanas procesā, kur to izskatīs attiecīgās parlamentārās komisijas un galu galā jālemj likumdevējam kopumā. Pagaidām nav zināms, kad grozījumi varētu tikt izskatīti vai kāds būs to galīgais formulējums.
Jautājums par izglītības iestāžu izmantošanu migrācijas nolūkos pēdējos gados ir aktualizējies vairākās Eiropas valstīs, kur augstskolas un koledžas piesaista ārvalstu studentus arī kā finansējuma avotu, radot diskusijas par to, cik lielā mērā šāda prakse atbilst izglītības sistēmas sākotnējiem mērķiem.


