Naftas krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku izrādījusies spēcīgāka, nekā prognozēts

Naftas cenu kāpums un no tā izrietošā inflācijas paātrināšanās Latvijas ekonomiku šogad ietekmēs būtiskāk, nekā sākotnēji prognozēts, liecina jaunākās prognozes. Līdz ar to sagaidāma lēnāka ekonomikas izaugsme, augstākas enerģijas un ikdienas preču cenas, kā arī lielāki kredītmaksājumi.

Baltijas valstis šajā situācijā ir īpaši jutīgas, jo lielā mērā atkarīgas no importētiem energoresursiem. Pieaugošā inflācija jau ietekmē monetāro politiku – Eiropas Centrālā banka pagājušajā nedēļā paaugstināja galvenās procentu likmes, kā rezultātā kāpa arī Euribor. Finanšu tirgi sagaida, ka šogad varētu sekot vēl vismaz viens vai divi paaugstinājumi, kas nozīmē, ka augstāki saglabāsies aizņemšanās izdevumi gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.

Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija eirozonā būs zem 2 %, bet pēc Tuvo Austrumu krīzes prognoze paaugstināta līdz aptuveni 3 %. Šī situācija uzskatāmi parāda, cik strauji ģeopolitiski satricinājumi var ietekmēt Baltijas valstu ekonomiku. Ņemot vērā šos faktorus, Bigbank ir samazinājusi Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi un paaugstinājusi inflācijas prognozi šim gadam. Pavasarī Bigbank prognozēja, ka Latvijas IKP 2026. gadā pieaugs par 2,4 %, bet jaunākā prognoze paredz lēnāku izaugsmi – 1,5 %. Savas IKP gaidas 16. jūnijā samazināja arī Latvijas Banka – no pērn decembrī prognozētajiem 2,8 % līdz 2 %. Abos gadījumos galvenais iemesls prognožu pārskatīšanai ir Tuvo Austrumu krīze, kuras ietekme izrādījusies noturīgāka, nekā sākotnēji gaidīts.

Latvijai īpaši būtisks risks ir enerģijas cenu kāpums. Dārgāka var kļūt gan elektrība, gan apkure, jo Latvija lielā mērā atkarīga no dabasgāzes. Lielākā ietekme, visticamāk, būs jūtama rudenī, kad pieaugs apkures pieprasījums. Enerģijas sadārdzināšanās ietekmēs arī citas preču grupas – pieaugot degvielas un enerģijas cenām, dārgāks kļūst transports, mēslojums un pārtikas ražošana, kas ar laiku var nozīmēt augstākas pārtikas cenas. Cenu kāpums skars arī naftas ķīmijas produktus, piemēram, plastmasu un sintētiskos materiālus, ko izmanto būvmateriālos, krāsās, iepakojumā un tekstilizstrādājumos. Rezultātā Latvijā sagaidāms augstāks cenu līmenis. Bigbank prognozē, ka inflācija Latvijā šogad sasniegs 4,8 %, savukārt Latvijas Banka lēš, ka tā būs 3,6 %.

Augstāka inflācija nozīmē arī augstākas procentu likmes un līdz ar to dārgākus kredītmaksājumus. Dārgāki kredīti mazina iedzīvotāju pirktspēju, jo lielāka ienākumu daļa jānovirza ikdienas tēriņiem un aizdevumu atmaksai. Arī uzņēmumiem kļūst dārgāk aizņemties, tāpēc var samazināties investīcijas. Tas nozīmē kopumā lēnāku ekonomikas izaugsmi. Darba tirgus gan joprojām saglabājas salīdzinoši stabils – Bigbank prognozē, ka darba samaksa Latvijā šogad pieaugs par 6,5 %, bet Latvijas Banka – par 7,4 %. Būtisks bezdarba kāpums netiek sagaidīts, tomēr algu kāpums automātiski nenozīmē dzīves līmeņa uzlabošanos, ja vienlaikus aug cenas un kredītmaksājumi.

Pašlaik viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nenoteiktība. Uzņēmumiem ir grūtāk plānot investīcijas, ja nav skaidrs, kā attīstīsies enerģijas cenas, procentu likmes un patēriņš. Latvijas investīciju klimatu papildus var ietekmēt gan nesenā politiskā nestabilitāte, gan arī izaicinājumi ar airBaltic un Rail Baltica. Šie faktori paši par sevi vēl nenozīmē krīzi, taču palielina piesardzību.

Salīdzinājumam – Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze arī ir samazināta, taču tā joprojām ir nedaudz augstāka nekā Latvijai. Bigbank prognozē Igaunijai 1,7 % IKP kāpumu un 5,0 % inflāciju. Savukārt Lietuvā ekonomikai šogad klājas salīdzinoši labāk, daļēji pateicoties otrā pensiju līmeņa reformai, kas atbrīvo finanšu līdzekļus. Bigbank Lietuvai prognozē 3,1 % ekonomikas izaugsmi, 5,5 % inflāciju un 8 % darba samaksas pieaugumu. Latvijas ekonomikas perspektīvas šobrīd ir piesardzīgas – bāzes scenārijs paredz izaugsmi, taču tā būs lēnāka, nekā prognozēts gada sākumā.