Nākotnēšanas pēcpusdienā Latvijā runāja par mākslīgā intelekta iespējām mazām valstīm
Rīgā notikušajā pasākumā “Nākotnēšanas pēcpusdiena 2026” apsprieda, kā mākslīgais intelekts un digitālā transformācija var stiprināt Latvijas konkurētspēju. Dalībnieki izmantoja arī Maltas pieredzi digitalizācijā.
Pasākumā “Nākotnēšanas pēcpusdiena 2026” tika apspriests, kā mākslīgais intelekts (MI) un digitālā transformācija var veicināt Latvijas labklājību, konkurētspēju un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi. Diskusijā piedalījās valsts amatpersonas, augstskolas pārstāvji un ārvalstu eksperti.
Biznesa augstskolas “Turība” rektore Zane Driņķe norādīja, ka mazai valstij pārdomāts MI lietojums ir īpaši svarīgs gan izglītībā un mūžizglītībā, gan inovāciju radīšanā. Viņasprāt, panākumu atslēga ir spēja apgūt jaunas prasmes, eksperimentēt, kļūdīties un mācīties no kļūdām. Latvijas uzņēmēji šīs prasmes jau esot apliecinājuši, tāpēc vietējie inovatori savas idejas varot īstenot uzreiz globālajā tirgū.
Uzrunas un prezentācijas
Pasākumu ar uzrunu atklāja ministru prezidents Andris Kulbergs. Viņš uzsvēra, ka MI dod mazām valstīm iespēju ātri reaģēt un pielāgoties globāliem izaicinājumiem.
Starptautiskais izglītības nozares eksperts Dr. Džeremijs G. Hauss stāstīja par izglītības sistēmas digitālo transformāciju, kurā uzsvars likts uz datu apstrādi, datos balstītu lēmumu pieņemšanu un privātskolu kā inovatoru lomu. Maltas premjerministra biroja informācijas tehnoloģiju direktors Džonatans Tedesko iepazīstināja ar Maltas pieredzi: mērķtiecīga valsts digitālās infrastruktūras attīstība šo valsti padarījusi par vienu no digitālākajām Eiropā, bet iedzīvotāji ir atvērti jaunām tehnoloģijām, arī MI risinājumiem. Vienlaikus Malta turpina izvērtēt digitalizācijas lietderību un ieguvumus iedzīvotājiem.
Paneļdiskusija
Paneļdiskusijā ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, “Turības” īpašnieks Aigars Rostovskis un Maltas premjerministra biroja MI direktors Džonatans Gerada runāja par izglītības satura pielāgošanu nākotnes darba devēju vajadzībām, tostarp par sabiedrības vispārējo prasmju attīstību.
Avots atzinīgi novērtēja Maltas pieeju veidot nozaru digitalizācijas līderus. Viņš norādīja, ka Latvija valsts pārvaldē varētu rīkoties līdzīgi: nevis censties visiem nodrošināt bāzes prasmes, bet veidot digitālās transformācijas līderu kopienu no sevi pierādījušiem profesionāļiem. Viņš arī atzīmēja, ka Malta un Latvija var mācīties cita no citas, jo saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, piemēram, ierobežotiem resursiem.
Par nākotnēšanu
“Nākotnēšanas pēcpusdiena” notiek trešo gadu. Tās mērķis ir praksē ieviest nākotnēšanas pieeju – starptautiski atzītu stratēģiskās plānošanas metodi, kas palīdz izstrādāt ilgtspējīgus attīstības scenārijus un pieņemt lēmumus, ņemot vērā nākotnes izaicinājumus. Pasākuma rīkotāji uzskata, ka arī Latvijā šī pieeja var kļūt par rīku sadarbībai starp zinātni, inovācijām, uzņēmējdarbību un valsts pārvaldi.
