NATO apsver pretdronu aizsardzības pārvietošanu uz Melno jūru
NATO amatpersonas izvērtē iespēju pārvietot esošos pretdronu aizsardzības līdzekļus uz Melnās jūras reģionu pēc Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas lūguma. Iemesls ir pieaugošie, iespējams, Krievijas veiktie uzbrukumi kuģniecībai.

NATO amatpersonas apsver iespēju pārvietot jau esošos pretdronu aizsardzības līdzekļus uz Melnās jūras reģionu. Par to laikrakstam Politico stāstījuši diplomāti. Lēmuma pamatā ir Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas lūgumi, un to iemesls ir pēdējā laikā vairojušies, iespējams, Krievijas uzbrukumi kuģiem. Šie uzbrukumi traucē Ukrainas labības kuģniecību.
Trīs minētās valstis sadarbojas arī iniciatīvā, kas paredzēta kuģošanas brīvības aizsardzībai Melnajā jūrā. Bulgārijas premjerministrs Radevs plāno to šonedēļ iepazīstināt ar Eiropas Savienību.
Melnās jūras ierobežojumi un karadarbība
NATO valstu jūras spēki kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir izvairījušies no militārajām mācībām Melnajā jūrā. Tas atbilst 1936. gada Montrē konvencijai, kas dod Turcijai tiesības ierobežot kuģu caurbraukšanu šaurumos, pa kuriem var nokļūt Melnajā jūrā. Turcijas īstenotā kārtība kara laikā ir traucējusi arī Krievijai pastiprināt vai nomainīt savu Melnās jūras floti.
Ukraina, kam nav ievērojamu parasto jūras spēku, ar gaisa un jūras dronu palīdzību ir lielā mērā neitralizējusi Krievijas karakuģus un traucējusi ar Krieviju saistīto kuģniecību un ostas. Krievija savukārt ar dronu uzbrukumiem apstrādā Ukrainas ostas un kuģus, reizēm mērķējot arī uz citu reģiona valstu kuģiem.
Saskaņā ar Kārnegi Starptautiskā miera fonda datiem Ukrainas kuģi kopš 2023. gada rudens parasti turas pie jūras ceļiem, kas ved caur Rumānijas, Bulgārijas vai Turcijas teritoriālajiem ūdeņiem. Šī kuģniecība ir īpaši svarīga Ukrainas lauksaimniecības eksportam: tā veido krietni vairāk nekā 90 procentus graudu eksporta.
Hibrīdkara incidenti
Pēdējie uzbrukumi traucē Ukrainas jaunākās ražas nogādi pārējā Eiropā. Daļa kravu tiek novirzīta pa sauszemi vai pa Donavu, vēstī Politico. Šādi uzbrukumi NATO valstu tuvumā līdz šim nav bijuši novēroti, un tie sakrīt ar incidentu vilni, kas tiek piedēvēts Krievijas hibrīdkara jeb pelēkās zonas taktikai. Piemēram, mēģināts veikt uzbrukumu Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas lidostā Vācijā ar sprāgstošu dronu, bet pie Rumānijas jūras gāzes platformas Melnajā jūrā atrasta ar sprāgstvielām piekrauta Krievijas dronu laiva.
Kārnegi fonds norāda, ka Turcija, Rumānija un Bulgārija kopš kara sākuma ir turpinājušas modernizēt savus jūras spēkus un ciešāk sadarbojušās jūras drošības jomā. Pieaugošie draudi kuģniecībai, visticamāk, šo tendenci vēl paātrinās, tostarp visas NATO alianses mērogā.


