NATO eksperts brīdina: Krievija var pāriet uz nopietnākiem uzbrukumiem Eiropā

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts vērš uzmanību uz jaunām liecībām, kas parādījušās ārvalstu medijos par Krievijas iespējamiem uzbrukumu plāniem Eiropas valstīs. Viņaprāt, termins "hibrīduzbrukumi" vairs pilnībā neatspoguļo situācijas nopietnību.

Sārts skaidro, ka pieaugošā informācijas plūsma par šādiem draudiem norāda uz jaunu izlūkdatu iegūšanu, nevis vienkārši uz pastāvošās situācijas atkārtošanu. Viņa vērtējumā tas liecina, ka Krievija ir nolēmusi pāriet uz nopietnākiem soļiem — uzbrukumiem, kas varētu radīt cilvēku upurus, un mazāku piesardzību to veikšanā. Eksperts pauž pārliecību, ka drošības dienesti secinājuši — līdzšinējie mēģinājumi diplomātiskā ceļā atrunāt Krieviju no eskalācijas nav bijuši sekmīgi, tāpēc jābūt gataviem sarežģītākam scenārijam. Sārts uzsver, ka turpmāko notikumu virzienu lielā mērā noteiks tas, cik izlēmīga un Krievijai jūtama būs starptautiskā atbilde uz iespējamu nopietnāku uzbrukumu.

Pieaugošs incidentu skaits

Šie brīdinājumi seko iepriekšējiem NATO paziņojumiem — septembrī alianses amatpersona atklāja, ka hibrīduzbrukumu skaits pret dalībvalstīm pēdējā gadā pārsniedzis 200 gadījumus, neskaitot ikdienas kiberuzbrukumus, kuru NATO štābs saskaras tūkstošos ik mēnesi. Amatpersona norādīja, ka Krievija mērķtiecīgi grauj atbalstu Ukrainai, izspiego kritisko infrastruktūru un loģistikas ķēdes, kā arī iepriekš izvieto ļaunprogrammatūru rūpniecisko kontroles sistēmās, gatavojoties iespējamai turpmākai eskalācijai.

NATO atklāja bažas par uzbrukumu rakstura maiņu — pieaug ne vien to skaits, bet arī smagums un riska uzņemšanās. Atbildot uz to, alianse plāno stiprināt kritiskās infrastruktūras aizsardzību, veidot enerģētikas infrastruktūras drošības informācijas tīklu, rīkot kopīgas ārkārtas mācības un pilnveidot aizsardzību pret bezpilota lidaparātiem un kiberuzbrukumiem. Īpaši smagos gadījumos NATO virspavēlnieks varētu lūgt dalībvalstīm izmantot uzbrūkošas kiberspējas.

Latvijas Satversmes aizsardzības birojs augustā atzinis, ka tiešu militāru apdraudējumu Latvijai patlaban nekonstatē, kaut arī ir pazīmes par iespējamiem ilgtermiņa plāniem. Līdzīgi izteicies Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns, piebilstot, ka NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām provokācijām.