NATO pilots saņēma atļauju notriekt Krievijas raķeti virs Polijas, bet laikapstākļu dēļ to nedarīja
Zviedrijas iznīcinātāja pilots, kas piedalās NATO misijā Polijā, 20. novembrī bija saņēmis atļauju notriekt Krievijas spārnoto raķeti Kh-101, taču slikto laikapstākļu dēļ mērķi droši neidentificēja un uguni neatklāja. Polijas vadība incidentu nosauca par provokāciju.

Piektdien, 20. novembrī, Polijas gaisa telpā ielidoja trīs Krievijas militārie objekti, tostarp raķetes. Zviedrijas iznīcinātāja pilots, kas iesaistīts NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācijas) misijā, bija saņēmis atļauju atklāt uguni un bija gatavs vienu no raķetēm notriekt, taču to neizdarīja. Par to vēsta Polijas medijs "Onet". Incidents skar NATO dalībvalsts drošību, jo Krievijas raķetes nonāca alianses teritorijā uzbrukuma Ukrainai laikā.
Kāpēc raķete netika notriekta
Polijas bruņoto spēku operatīvais komandieris Ireneušs Novaks skaidroja, ka pilots mēģināja pārtvert Krievijas spārnoto raķeti Kh-101. Laikapstākļu dēļ viņš nespēja pietiekami droši noteikt mērķi ne vizuāli, ne ar lidmašīnas optiskajām un elektroniskajām ierīcēm. Tāpēc, kaut arī atļauja bija saņemta, lēmumu raķeti notriekt viņš nepieņēma.
Kur objekti nokrita
Kā ziņots iepriekš, piektdienas rītā uzbrukuma Ukrainai laikā Polijā ielidoja, nogāzās un eksplodēja divas Krievijas raķetes un reaktīvais drons. Spārnotā raķete Kh-101 nokrita, uzsprāga un aizdegās klajā laukā Ļubļinas vojevodistes Bilgorajas apriņķī. Vēl divi objekti nogāzās neapdzīvotās vietās Piekarpatu vojevodistē. Pēc sākotnējām ziņām, viens no tiem ir raķete, bet otrs – reaktīvais drons.
Polijas reakcija
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs incidentu raksturoja kā vēl vienu Krievijas provokāciju. Viņš paziņoja, ka lūgs NATO ģenerālsekretāru Marku Riti piešķirt papildu spēkus un resursus operācijas "Eastern Sentry" ("Austrumu sardze") atbalstam. Premjerministrs Donalds Tusks to nosauca par apzinātu provokāciju un informēja, ka Rite sestdien dosies uz Varšavu.


