Igaunijas eksperti: samitā Šeņženā visvairāk ieguvis Sji Dzjiņpins
Trīspusējā ASV, Krievijas un Ķīnas līderu tikšanās APK samita laikā Šeņženā nedeva lielus lēmumus. Igaunijas analītiķi uzskata, ka par uzvarētāju kļuvis Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, bet Krievijas līderis Vladimirs Putins palicis malā.

Ķīnas pilsētā Šeņženā, Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības (APK) samita laikā, ceturtdien notika ASV prezidenta Donalda Trampa, Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās. Tā nenoveda pie būtiskiem lēmumiem, un Igaunijas ārpolitikas analītiķi secina, ka ieguvējs ir Sji, kamēr Krievijas ietekmes mazināšanās kļuva redzamāka.
Līderi pārrunāja ANO reformu un kodolieroču ierobežojumus, taču konkrētas vienošanās netika panāktas. Tika pieņemta "miera deklarācija", bet kara Ukrainā un Irānā jautājumi tajā netika skarti. Kā ziņo The Guardian, trīs līderi apņēmās uzturēt stratēģisko stabilitāti, atbalstīt ANO reformu, palielināt naftas produktu piegādes un novērst kodolkaru, taču nenosprauda kodolatbruņošanās ietvaru.
Igaunijas politiķu un ekspertu vērtējums
Eiropas Parlamenta deputāts Riho Terass (partija "Isamaa") Igaunijas sabiedriskajai televīzijai sacīja, ka Ķīnas un ASV līderi tikās, bet Putins "vienkārši pievienojās", jo šajā kontekstā nespēlēja būtisku lomu. Pēc viņa domām, Pekina ar katru soli rāda, ka Maskava vairs nav nozīmīgs pasaules spēlētājs.
Igaunijas parlamenta deputāts Raimonds Kaljulaids (sociāldemokrāti, SDE) pauda viedokli, ka Putinam nevajadzēja dot iespēju uzstāties kā leģitīmam valstsvīram, un kritizēja Trampa apskāvienu un kopīgo fotografēšanos ar Krievijas līderi.
Drošības eksperts un Igaunijas prezidenta padomnieks Rainers Saks norādīja, ka Ķīna ir sasniegusi līmeni, kurā agrāk bija Padomju Savienība un ASV, un to var uzskatīt par starptautiskās sistēmas pārmaiņu apstiprinājumu. Viņš atzīmēja, ka Pekina nevēlējās apspriest Krievijas karu Ukrainā, lai gan tas neizbēgami izskanēja divpusējās sarunās. Pēc POLITICO ziņām, Tramps pēc tam zvanījis Eiropas sabiedrotajiem un izteicis šaubas par turpmāku militāro palīdzību Kijivai.
Putina ielūgums Eiropas līderiem
Putins uzaicināja Eiropas līderus uz divpusējām sarunām Maskavā pirms plašākām miera sarunām. Saks to nosauca par klasisku taktisku gājienu, kura mērķis ir šķelt vienoto Eiropas fronti, taču ieteica to neatmest pilnībā. Terass brīdināja, ka Eiropas līderiem uz Maskavu braukt nevajadzētu, un sarunām jānotiek neitrālā vietā, turklāt tikai tad, kad Krievija patiešām būs gatava mieram.
Eiropas līderi asi reaģējuši uz Trampa un Putina draudzīgo attēlu.


