NATO raizējas par Francijas vēlēšanu iespējamo ietekmi uz alianses nākotni
NATO amatpersonas un eksperti pauž bažas, ka 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanās var uzvarēt kandidāti, kuri vēlas vājināt vai izbeigt valsts dalību alianses militārajās struktūrās, kas varētu nopietni ietekmēt Eiropas drošību.
NATO ar satraukumu raugās uz Francijas prezidenta vēlēšanām, kurām jānotiek 2027. gada pavasarī. Kā vēsta medijs “Politico”, nesenās aptaujas liecina, ka aptuveni puse Francijas vēlētāju atbalsta radikālus kandidātus, kuri ir kritiski noskaņoti pret aliansi. Galēji labējās partijas “Nacionālā apvienība” līdere Marina Lepēna vēlas izvest Franciju no NATO apvienotās pavēlniecības, savukārt galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons ir paziņojis par vēlmi pilnībā izstāties no alianses.
Eksperti norāda, ka Francijas izstāšanās no NATO militārajām struktūrām būtu šoks aliansei. Tā apšaubītu Francijas karaspēka izvietošanu Rumānijā un Igaunijā, ierobežotu piekļuvi svarīgam militārajam aprīkojumam un vājinātu militāro koordināciju starp visām 32 dalībvalstīm. Bažas pastiprina fakts, ka ASV jau iepriekšējās prezidentūras laikā sāka samazināt savu klātbūtni Eiropā, liekot sabiedrotajiem steidzami stiprināt pašu aizsardzību, reaģējot uz brīdinājumiem par iespējamu Krievijas uzbrukumu.
Analītiskā centra “Friends of Europe” vecākais aizsardzības eksperts un bijušais NATO preses sekretārs Džeimijs Šī norādījis, ka apstākļos, kad ASV klātbūtne ir mazāka, visnepiemērotāk būtu, ja liela Eiropas valsts distancētos no alianses. Viņš uzsver, ka mērķis ir panākt, lai eiropieši, tostarp Francija, uzņemtos lielāku atbildību. Arī Somijas aizsardzības ministrs Anti Hekenens paudis cerību, ka Francija saglabās pilnvērtīgu integrāciju NATO struktūrās un savu politisko līniju.
Izdevums atgādina, ka līdz vēlēšanām atlikuši vēl astoņi mēneši, tāpēc iznākums nav izlemts. Iespējams, ka kandidāti pēc ievēlēšanas mīkstinās savu nostāju, kā to 2022. gadā darīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Tomēr, ņemot vērā Francijas vēsturiski sarežģītās attiecības ar aliansi, draudi tiek uztverti nopietni. Kāds anonīms NATO diplomāts atzinies: “Es baidos no šīm vēlēšanām. Zaudēt Franciju būtu briesmīgi.”
Maija beigās Lepēna paziņoja, ka Francijai jāizstājas no NATO apvienotās pavēlniecības. Amatpersona atklājusi, ka gada sākumā viņa šo nostāju paudusi arī slēgtā tikšanās ar augsta ranga militāro komandieri, norādot, ka Francijai būs jāatjauno kontakti ar Krieviju. Melanšons jūnijā konferencē izklāstījis savas starptautiskās prioritātes, tostarp pilnīgu izstāšanos no NATO, pamatojot to ar Amerikas “klaji naidīgo” nostāju.
Eksperti uzsver, ka Francija ir ne tikai viena no alianses dibinātājvalstīm, bet arī galvenā loma tās kodolarsenāla dēļ. Eiropas Parlamenta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja Marija Agnese Štraka-Cimermane brīdinājusi, ka no šāda soļa iegūtu tikai brīvības ienaidnieki. Bijušais NATO militārās pavēlniecības štāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Mišels Jakovlefs skaidrojis, ka teorētiski lēmumu par izstāšanos no pavēlniecības struktūrām prezidents var pieņemt uzreiz, bez parlamenta konsultācijām, tomēr praksē process aizņemtu apmēram gadu un nozīmētu aptuveni 1000 virsnieku atsaukšanu.
Trīs NATO diplomāti norādījuši, ka lielākās bažas saistītas ar Francijas kaujas grupas nākotni Rumānijā, kur dienē 1200 karavīru, kā arī ar sadarbību kodolieroču jomā un specializētajām spējām, piemēram, satelītiem un izlūkošanu. Jakovlefs uzskata, ka izstāšanās nozīmētu ietekmes zaudēšanu un dārgas izmaksas politiskā, tehniskā, operatīvā un strukturālā ziņā. Turklāt par vadošo NATO dalībvalsti Eiropā varētu kļūt Vācija. Lai novērstu ļaunāko scenāriju, Šī iesaka NATO pārstāvjiem sākt aizkulišu kontaktus ar abu partiju deputātiem un piedāvāt Parīzei vairāk komandējošu amatu.
