NATO sāk sarunas par spēkiem un finansējumu iespējamas Krievijas agresijas atvairīšanai
Ziemeļatlantijas alianse apspriež, kādi spēki un bruņojums nepieciešams aizsardzībai pret iespējamu Krievijas uzbrukumu un kā to finansēt. “Politico” izdalījis piecus galvenos jautājumus, kas jāatrisina līdz 2029. gadam.
NATO, Ziemeļatlantijas aizsardzības alianse, uzsākusi sarunas par to, kādi spēki un bruņojums sabiedrotajiem būs vajadzīgs, lai aizsargātos pret iespējamu Krievijas uzbrukumu, un par to, kā šīs spējas apmaksāt. Kā raksta ASV izdevums “Politico”, tiks noteikti alianses aizsardzības spēju mērķi 2029. gadam, jo Eiropas amatpersonas brīdina, ka līdz tam Krievija varētu būt gatava uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm. Izdevums sarunājās ar 15 pašreizējām un bijušajām NATO amatpersonām un diplomātiem un izcēla piecus galvenos jautājumus.
Ambīcijas un ASV loma
Pirmkārt, sabiedrotajiem jāvienojas, cik karavīru un kādas militārās spējas katra valsts nodrošinās kopējam aizsardzības plānam. Jāvienojas arī par to, kā konvencionālos spēkus, piemēram, sauszemes vienības vai aviāciju, nodrošināt valstīm, kurām ir kodolieroči, tostarp Lielbritānijai un ASV.
Otrkārt, jāizlemj, kā aizpildīt iespējamo ASV spēju samazinājumu Eiropā. Pastāv bažas, ka Vašingtona varētu izvest svarīgus resursus, piemēram, smagās transporta lidmašīnas. Bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs Kamils Grāns norādīja, ka agrāk trūkstošo aizpildīja ASV, bet tagad situācija mainījusies. Viens no risinājumiem varētu būt prasīt nevis konkrētus ieroču veidus, bet operacionālu uzdevumu izpildi, piemēram, Krievijas komandpunktu iznīcināšanu.
Reģioni, tehnika un Ukrainas pieredze
Treškārt, sabiedrotajiem atšķiras uzskati par reģionālajām prioritātēm. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā uzmanība lielākoties bijusi pievērsta austrumu flangam, pēdējā gadā arī ziemeļiem un Grenlandei, taču daļa valstu vēlas vairāk koncentrēties uz dienvidiem un dienvidaustrumiem, kur minēti Krievijas algotņi Lībijā, migrācijas izmantošana kā ieroča risks, zemūdeņu aktivitāte un dronu uzbrukumi kuģiem Melnajā jūrā.
Ceturtkārt, jāsabalansē ieguldījumi droniem un tradicionālajai tehnikai – tankiem un artilērijai. Grāns norādīja, ka dronu izmantošanu veicina arī sabiedrības novecošana un personāla trūkums. Francijas Jūras spēku admirālis Pjērs Vandjē ierosinājis abonēšanas modelim līdzīgu sistēmu, kurā aprīkojums tiktu regulāri atjaunots.
Piektkārt, jāizvērtē Ukrainas kara mācības. Alianses valstis atzīst Ukrainas lielās un kaujās rūdītās armijas un tehnoloģiju nozīmi, taču dažas piesardzīgi norāda, ka šis karš atšķiras no NATO doktrīnas. Eiropā pastāv arī bažas, ka ASV prezidenta Donalda Trampa politikas tuvināšanās Krievijai pasliktinātu transatlantiskās attiecības. Eiropa pašlaik nespēj aizstāt ASV agrīnās brīdināšanas sistēmas, “Patriot” pretgaisa aizsardzību un “Starlink” satelītu tīklu.
