NATO valstis raizējas: Krievija varētu izmēģināt Svalbāras arhipelāgu Arktikā
Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka Krievija varētu izmantot Norvēģijai piederošo Svalbāras arhipelāgu, lai pārbaudītu NATO reaģēšanas spējas. Norvēģija reaģē, stiprinot militāro klātbūtni reģionā un aizsargājot kritisko infrastruktūru.
Rietumu sabiedrotajās valstīs pieaug bažas, ka Maskava varētu vērst uzmanību uz Svalbāras arhipelāgu un citām Norvēģijai piederošām Arktikas teritorijām, lai testētu NATO gatavību rīkoties, vēsta izdevums "Lrytas", atsaucoties uz "Politico".
Sabiedrotie norāda, ka Krievija reģiona ūdeņos izpēta svarīgus zemūdens kabeļus. Svalbāras vietējās varasiestādes savukārt investē kritiskajā infrastruktūrā un ir sagatavojušas evakuācijas plānu. Arī Norvēģija stiprina jūras spēkus, iegādājoties fregates un zemūdenes, kā arī plāno trīs jaunus satelītus labākai situācijas uzraudzībai.
NATO pagaidām nav paziņojusi par plāniem palielināt jūras vai gaisa spēku klātbūtni Svalbāras apkārtnē, lai gan daļa ekspertu uzskata, ka pašreizējie pasākumi var nebūt pietiekami Krievijas atturēšanai.
Iespējamie scenāriji
Norvēģijas aizsardzības ministrs Tore Sandviks brīdinājis, ka Krievija varētu mēģināt provocēt konfliktu vai radīt hibrīdos draudus Arktikā, un pastiprināto interesi par Svalbāru uzskata par vienu no šādu nodomu pazīmēm. Kopš pagājušā gada salās darbojas Krievijas Ģeogrāfijas biedrības nodaļa, ko vada bijušais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un šogad Krievijas kuģi tur izmēģinājuši zemūdens ierīci, kas varētu tikt izmantota kabeļu bojāšanai.
Norvēģijas Karaliskās Jūras kara akadēmijas pasniedzējs Stale Ulriksens uzskata, ka Krievija Svalbāru varētu ieņemt salīdzinoši viegli, piemēram, nosūtot speciālos spēkus lidostas pārņemšanai. Vēstures profesors Kari Miklebosts min citu iespēju – Krievija varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, aizbildinoties ar iedzīvotāju aizsardzību, un nosūtīt krīzes pārvaldības spēkus, kas ne vienmēr automātiski aktivizētu NATO 5. panta mehānismu.
Svalbārai ir īpašs starptautisks statuss – līgumi aizliedz tur veidot militārās bāzes. Tuvākā Krievijas bāze atrodas ap 1000 km attālumā Kolas pussalā, kur izvietotas arī divas trešdaļas Krievijas kodolzemūdeņu, kas caur Atlantijas okeānu varētu radīt draudus NATO un ASV.
