Nautrānu kultūras organizatore Inga Vigule: Ar katru notikumu iepazīt savu pagastu no jauna
Septiņus gadus Nautrānu pagasta kultūras pasākumu organizatore Inga Vigule stāsta par darbu, izaicinājumiem un prieku, iepazīstinot sabiedrību ar Nautrānu kultūrtelpu, kas iekļauta Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Inga Vigule jau septiņus gadus ir Rēzeknes novada Nautrānu pagasta kultūras pasākumu organizatore. Viņa sevi dēvē par Nautrānu pagasta reemigranti. Intervijā viņa atklāj, kā darbs nelielā pagastā ir kļuvis par dzīvesveidu, un stāsta par kultūrtelpas nozīmi.
Pērn rudenī Latvijas Nacionālā kultūras centra Nemateriālā kultūras mantojuma padome nacionālajā sarakstā iekļāva jaunu elementu – Nautrānu kultūrtelpu. Šī telpa ģeogrāfiski atrodas bijušā Zaļmuižas pagasta un Nautrānu draudzes teritorijā, tagadējā Rēzeknes novada Nautrānu un Iļžukolna pagastos, kā arī daļēji Ludzas novada Mežavīdu pagastā. Nautrānu kultūras centrs ir iestāde, kas visvairāk pēta un popularizē šo mantojumu.
Inga stāsta par savu ceļu uz šo amatu. Viņas saknes ir no Nautrānu pagasta, bet piedzima Ogrē, jo vecāki bija pārcēlušies. Bērnībā viņa dzīvoja Lielvārdē un pēc tam Brīžuciemā Balvu novadā. Viņa atzīst, ka ilgi nesaprata, kāpēc dažus vārdus izrunā citādi – piemēram, "špīdžeļs" nevis "spīgeļs". Vēlāk viņa saprata, ka tas ir Ziemeļlatgales dialekts. 1991. gadā ģimene pārcēlās uz Nautrāniem, un Inga sāka mācīties Nautrānu vidusskolā. Pēc skolas viņa studēja Daugavpils Universitātē, bet to nepabeidza, tomēr uzskata, ka arī nepabeigtā izglītība ir devusi pieredzi.
Pirms pašreizējā amata Inga strādāja par Rogovkas jauniešu centra vadītāju, pēc tam – par sporta halles un kultūras nama vadītāju, vēlāk devās grūtniecības atvaļinājumā un atgriezās kā bibliotekāre. Taču saprata, ka bibliotekāra darbs viņai nav piemērots – viņai vajadzīga brīvība un kustība. 2019. gadā Nautrānu apvienības vadība piedāvāja rotāciju, un Inga atgriezās kultūras namā.
Viņa atzīst, ka sākumā neizprata dažus pasākumus, piemēram, "Pīterdīna Rogovkā". Tāpēc sāka interesēties un saprata, ka, lai arī pati šeit uzaugusi, īsti nepazīst savu pagastu. Tagad ar katru notikumu viņa iepazīst pagastu no jauna un cenšas iepazīstināt arī citus. Viņa novērtē vietējo iedzīvotāju atsaucību – piemēram, kad tika veidots koncerts "Kozu laiki Latgolā", cilvēki paši zvanīja un piedāvāja rekvizītus. Tomēr ir arī neaktīva daļa, kas neiesaistās.
Inga uzsver, ka katram pasākumam jābūt ar jēgu – ne tikai izklaidei, bet arī vērtībai. Piemērs ir spēle "Kur začeits?", kuras laikā cilvēki meklēja slēptuves un atklāja vietējās valodas īpatnības. Viņa arī veidojusi spēli par putniem, kas bija lielisks valodas vākums. Viņa uzskata, ka darbs kultūrā ir dzīvesveids, un atzīst, ka ir bijuši brīži, kad jutusies izdegusi, bet spējusi pārskatīt savas attieksmes un izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem.
Viņas lielākās bailes ir uzņemties pārāk daudz, jo viņai ir spēcīga pienākuma apziņa pret citiem. Tomēr, skatoties darba sludinājumus, viņa saprot, ka nevēlas darīt neko citu – viņai patīk savs darbs.
