NBS komandieris: tiešu militāru draudu Latvijai nav, bet iespējamas Krievijas provokācijas

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns aģentūrai LETA teicis, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, jo pie valsts robežām nav novērota pastiprināta agresorvalstu bruņoto spēku klātbūtne. Viņš atgādināja, ka situācija atšķiras no 2021. gada beigās vērotā scenārija, kad Krievijas karaspēks pēc mācībām palika pie Ukrainas robežas un vēlāk sekoja pilna mēroga iebrukums — pašlaik apstākļu šāda atkārtojuma iespējamībai Baltijas reģionā neesot.

Tajā pašā laikā NBS rēķinās ar iespējamām hibrīdām Krievijas provokācijām, tostarp neizslēdz atkārtotu svešu bezpilota lidaparātu iekļūšanu Latvijas gaisa telpā saistībā ar karadarbību Ukrainā. Pudāns norādīja, ka NBS veic konkrētus pasākumus, lai mazinātu šos riskus.

Atbalsts robežsardzei un gaisa telpas uzraudzība

NBS jau šobrīd sniedz pastiprinātu atbalstu Valsts robežsardzei, lai atturētu nelegālās migrācijas organizatorus un aizturētu nelegālos robežas šķērsotājus. Pudāns uzsvēra, ka pastiprinātā klātbūtne Latvijas austrumos ļaus ātrāk reaģēt arī uz citām iespējamām agresorvalstu provokācijām, un šis atbalsts netiks mazināts arī mācību "Namejs 2026" laikā.

NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem nepārtraukti uzrauga gaisa telpu, lai nepieciešamības gadījumā reaģētu uz apdraudējumiem. Mobilās pretgaisa aizsardzības vienības Latvijas pierobežā pastāvīgā dežūrā atrodas kopš 2024. gada rudens, un daļa no tām tagad papildinātas ar pārtvērējdroniem.

Konteksts starptautiskā līmenī

Saskaņā ar iepriekšēju informāciju ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā esot brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu. Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs paudis, ka militārā apdraudējuma novērtējums nav mainījies un tiešu iebrukuma draudu risks šobrīd ir zems, lai gan sabotāžas, kiberuzbrukumu un hibrīdoperāciju riski saglabājas.