Neiroloģe skaidro: demence attīstās pakāpeniski, pirmās pazīmes bieži paliek nepamanītas
Neiroloģe Anita Balcerbula skaidro, ka demence nav pēkšņa slimība, bet ilgstoša procesa rezultāts, kura sākumposmu dēvē par kognitīviem traucējumiem. Dzīvesveida izmaiņas var palīdzēt novērst vai attālināt slimības iestāšanos.
Demence bieži tiek uztverta kā pēkšņi iestājies stāvoklis, taču patiesībā tā ir ilgstoša procesa beigu stadija, skaidro Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri neiroloģe Anita Balcerbula žurnālam "100 Labi Padomi". Diagnozi "demence" ārsti izvirza tikai tad, kad simptomi jau ir kļuvuši nopietni – iepriekšējo attīstības posmu medicīnā apzīmē kā kognitīvos traucējumus.
Kas izraisa demenci
Demence nav viena slimība, bet gan virkne dažādu stāvokļu kopsauc. Visbiežākais cēlonis – 70–80% gadījumu – ir Alcheimera slimība. Aptuveni 15% gadījumu demenci rada asinsrites traucējumi smadzenēs, piemēram, insulta rezultātā. Slimību var izraisīt arī Parkinsona slimība, dažādu vielu un medikamentu lietošana, galvas traumas, HIV infekcija vai ilgstoša pārmērīga alkohola lietošana. Bieži vien vairāki no šiem faktoriem darbojas kopā.
Kā slimība ietekmē dzīvi
Slimībai progresējot, cilvēkam rodas nopietnas grūtības domāšanā, valodas uztverē un loģisku secinājumu izdarīšanā. Mainās arī uzvedība – tā var kļūt sociāli nepiemērota. Papildus atmiņas problēmām parādās kustību traucējumi, grūtības kārtot finanšu jautājumus, ievērot personīgo higiēnu, regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus un pat patstāvīgi paēst. Šīs izpausmes laika gaitā kļūst arvien izteiktākas un neatgriezeniskas.
Vecums un profilakse
Demence visbiežāk skar vecāka gadagājuma cilvēkus, taču aptuveni 5% pacientu slimība tiek diagnosticēta pirms 65 gadu vecuma. Šāda agrīna demence biežāk sastopama tiem, kuru ģimenē līdzīga slimība jau bijusi, lai gan tas nav obligāts nosacījums. Neiroloģe uzsver, ka demences risku iespējams mazināt vai tās iestāšanos aizkavēt, mainot dzīvesveidu – atmetot smēķēšanu, ierobežojot alkohola lietošanu, kā arī ārstējot asinsspiediena un holesterīna problēmas, cukura diabētu, miega apnoju un depresiju.
