Kardiologs: paaugstināts asinsspiediens negatīvi ietekmē arī domāšanas spējas

RSU profesors, kardiologs un Skrides Sirds klīnikas dibinātājs Andris Skride raidījumā "Ārsts atbild" (TV24) skaidrojis, kā paaugstināts asinsspiediens ietekmē organismu kopumā un smadzenes it īpaši.

Pēc viņa teiktā, augsts asinsspiediens negatīvi ietekmē vairākus orgānus – gan smadzenes, gan nieres, gan aknas. Ilgstošā periodā tas var veicināt domāšanas spēju pasliktināšanos un dažādas smadzeņu saslimšanas. Tomēr, sākot koriģēt paaugstinātu asinsspiedienu, organismā notiekot atjaunošanās procesi, tāpēc asinsspiediena ārstēšana esot uzskatāma par nozīmīgu veselības profilakses sastāvdaļu.

Sirds veselība veidojas gadu desmitiem

Skride uzsvēris, ka sirds un asinsvadu veselība neveidojas tikai vēlākā vecumā – 50, 60 vai 70 gados. Tādas problēmas kā infarkts, asinsvadu aizkaļķošanās vai insults neattīstās vienas dienas laikā, bet ir ilgstoša procesa rezultāts, kas sākas jau ap 18-20 gadu vecumu. Lai gan ģenētikai ir nozīmīga loma, daudzus riska faktorus, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, ir iespējams novērst vai kontrolēt.

Latvijā zemi veselīgas dzīves rādītāji

Profesors norādījis, ka Latvijas iedzīvotāju statistika par veselīgi nodzīvotiem gadiem joprojām ir viena no sliktākajām Eiropā. Lielāko daļu priekšlaicīgo nāves gadījumu izraisot tieši sirds un asinsvadu slimības. Vienlaikus Skride atzinis, ka šīs slimības ir iespējams novērst vai aizkavēt par 10 līdz 20 gadiem, kas ļautu Latvijas iedzīvotājiem nodzīvot veselīgus dzīves gadus tikpat ilgi, cik Rietumeiropā – vismaz 70 gadus, nevis pašreizējos aptuveni 50.