Nepālas traģēdija: eksperts brīdina par pazudušo Latvijas valstspiederīgo mantas un saistību risku

Pēc traģiskajiem notikumiem Nepālā, kur bezvēsts pazudušo vidū ir arī Latvijas valstspiederīgie, aktualizējies jautājums ne tikai par pazudušo cilvēku meklēšanu, bet arī par to, kas notiek ar viņu īpašumiem un finansiālajām saistībām.

TV24 raidījumā "Preses klubs" politologs un sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" līdzdibinātājs Filips Rajevskis norādīja, ka šādos gadījumos jāatrod smalks līdzsvars starp cilvēka interešu aizsardzību un risku, ka viņa prombūtni varētu izmantot kāds cits savtīgos nolūkos.

Juridiski neskaidrs statuss

Rajevskis situāciju, kad persona ir pazudusi bez vēsts, bet juridiski tās statuss joprojām nav noskaidrots, raksturoja kā sarežģītu. No vienas puses, jāgādā, lai cilvēks nezaudētu savu īpašumu un lai tiktu nokārtotas viņa saistības. No otras puses, pastāv krāpšanas risks — Rajevskis atgādināja, ka Latvijā jau ir pieredze ar dažādām krāpnieciskām shēmām, tostarp telefonkrāpniekiem, tāpēc robeža starp nepieciešamu palīdzību un negodprātīgu rīcību ir ļoti trausla.

Banku un pakalpojumu sniedzēju loma

Pēc Rajevska teiktā, šādās situācijās īpaši svarīga ir banku un citu pakalpojumu sniedzēju rīcība — tiem vajadzētu būt skaidram plānam, kā rīkoties ar pazudušas personas saistībām un kā aizsargāt tās īpašumu. Viņš pauda bažas, ka nedrīkst pieļaut situāciju, kurā pēc cilvēka pazušanas citi sāk rīkoties ar viņa mantu pēc saviem ieskatiem.

Jautājums par bezvēsts pazudušo personu mantu kļuvis īpaši aktuāls pēc Nepālas traģēdijas. Tieslietu ministrija 8. septembrī publicēja skaidrojumu, norādot, ka personas pazušana pati par sevi neizbeidz tās tiesības un ka tuvinieki noteiktos gadījumos var rūpēties par pazudušās personas mantas aizsardzību un neatliekamu saistību izpildi.