Nīderlande pārceļ 86 tonnas zelta no ASV un Kanādas uz Londonu

De Nederlandsche Bank (DNB) paziņojusi, ka no marta līdz augustam pārvietojusi 86 tonnas zelta rezervju no ASV un Kanādas uz Londonu. Bankas skaidrojumā minēta pieaugoša ģeopolitiskā spriedze kā galvenais iemesls lēmumam.

DNB norāda, ka Londonā glabātu zeltu var vieglāk un ātrāk tirgot nekā Ņujorkā vai Otavā uzglabātās rezerves. Bankas prezidents Olafs Sleipens paskaidroja, ka šis solis uzlabo zelta rezervju izmantojamību krīzes situācijā, lai gan banka pieļauj, ka zelts, visticamāk, nekad nebūs faktiski jāizmanto — tomēr uzskata par nepieciešamu stiprināt savu gatavību.

Rezervju sadalījums mainās

Kopējais Nīderlandes zelta krājums 2025. gada beigās sasniedza 612,4 tonnas jeb aptuveni 72,2 miljardus eiro. Pirms pārcelšanas 31,3% no rezervēm glabājās Ņujorkā un 19,7% Otavā, bet tagad katrā no šīm valstīm paliek pa 18,5%. Londonā glabātā zelta daļa pieaugusi no 18,1% līdz 32,1%, savukārt 30,8% joprojām atrodas pašā Nīderlandē.

Pārvietošana notika gan ar pirkšanas un pārdošanas darījumiem, gan fiziski transportējot zeltu — pēdējā gadījumā izmantojot Zeistas pilsētu Nīderlandē kā starppunktu, lai izvairītos no zelta stieņu pārkausēšanas.

Plašāks konteksts

Parīzes zelta tirdzniecības organizācijas pārstāvis norādīja, ka centrālās bankas jau aptuveni desmit gadus pārvieto savas rezerves, un pašreizējā politiskā situācija ASV var mudināt bankas apsvērt citas glabāšanas vietas. Londonas tirgus tiek uzskatīts par visdziļāko un likvīdāko, kas atvieglo zelta izmantošanu krīzes gadījumā.

Analītiķi gan uzsver, ka pagaidām šis ir samērā atsevišķs solis, taču, ja tam sekotu citas centrālās bankas, tas varētu ietekmēt uzticību ASV. Gada sākumā līdzīgas bažas par rezervju drošību Ņujorkā izskanēja Vācijā, taču Vācijas Bundesbanka pagaidām nolēmusi savas rezerves nepārvietot.