Nikaragvas prezidents paziņo, ka vairs netiks rīkotas vēlēšanas
Nikaragvas ilggadējais prezidents Daniels Ortega paziņojis, ka valstī vairs nenotiks vēlēšanas, lai nepieļautu opozīcijas nākšanu pie varas. Analītiķi to sauc par pāreju uz pilnīgu ģimenes diktatūru.
Nikaragvas prezidents Daniels Ortega, kurš atrodas pie varas kopš 2007. gada, svētdien paziņoja, ka valstī vairs netiks rīkotas vēlēšanas. 80 gadus vecais autoritārais līderis šo paziņojumu izteica Sandinistu revolūcijas 47. gadadienas svinīgajā pasākumā, kurā viņš 1979. gadā palīdzēja gāzt brutālo Anastasio Somosas diktatūru.
Ortega norādīja, ka sadarbosies ar viņa kontrolēto kongresu, lai pieņemtu jaunus likumus, kas "uzceltu sienu" pret opozīciju. "Šeit vairs nebūs vēlēšanu, lai viņi (opozīcijas partijas) mēģinātu pārņemt valdību un varu," sacīja Ortega. Vēlēšanām bija jānotiek nākamgad, taču viņš nesniedza sīkāku informāciju par to, vai tās tiks atceltas vai arī opozīcijai tiks liegta dalība — kas jau notiek praksē. 2021. gada kampaņas laikā viņa režīms aizliedza partijas un ieslodzīja visus prezidenta amata kandidātus.
Tiziano Breda, nevalstiskās organizācijas "Armed Conflict Location and Event Data" Latīņamerikas vecākais analītiķis, sacīja, ka ar šo lēmumu Ortega un Murillo ir apzīmoguši valsts pāreju uz pilntiesīgu ģimenes diktatūru. "Ortega un Murillo acīmredzami baidās, ka mazākā politiskā atvērtība varētu radīt apstākļus neapmierinātības izpausmēm un apdraudēt viņu varu," norādīja Breda, piebilstot, ka tā vietā, lai sarīkotu safabricētas vēlēšanas, viņi ir izvēlējušies pilnībā likvidēt vēlēšanu konkurenci.
Pērn Ortega veica virkni konstitucionālu reformu, tostarp pagarināja prezidenta pilnvaru termiņu no pieciem uz sešiem gadiem un paaugstināja savu sievu, toreizējo viceprezidenti Rosario Murillo, par "līdzprezidenti". ASV viņu administrāciju dēvē par "Murillo-Ortega diktatūru".
Runā Ortega kritizēja ASV par janvāra operāciju, kurā tika nolaupīts Venecuēlas diktators Nikolass Maduro, nodēvējot to par "monstrālu". Viņš arī aizstāvēja lēmumu atcelt vēlēšanas, norādot, ka tas nepieciešams, lai aizsargātu valsti no 2018. gada protestu organizatoriem, kad, pēc ANO datiem, viņa režīms veica vardarbīgu apspiešanu, nogalinot vairāk nekā 350 cilvēku un ievainojot simtiem.
Saskaņā ar organizāciju, tostarp Human Rights Watch, datiem, valstī ir aptuveni 50 politisko ieslodzīto. Režīms ir atņēmis pilsonību 546 cilvēkiem un slēdzis vairāk nekā 5600 nevalstisko organizāciju, 29 universitātes un 58 medijus.
