No 4 miljardu dolāru fonda uz konceptrētiem ieguldījumiem: Vijay Pande veido jaunu pieeju AI un biotehnoloģijās
Bijušais a16z investors Vijay Pande, kurš vadīja gandrīz 4 miljardus dolāru lielu portfeli, izveidojis mazu fondu VZVC, kas gadā veic tikai apmēram piecus rūpīgi izvēlētus ieguldījumus. Intervijā viņš skaidro, kā AI maina zāļu izstrādi un kāpēc bioloģiskie dati paliek galvenais izaicinājums nozarei.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Stenfordas ķīmijas profesors Vijay Pande, pazīstams ar izplatītās skaitļošanas projektu Folding@home, pievienojās riska kapitāla firmai a16z, lai vadītu tās ieguldījumus veselības aprūpē un dzīvības zinātnēs. Laika gaitā viņa pārziņā nonāca portfelis gandrīz 4 miljardu dolāru vērtībā. Pagājušā gada jūnijā Pande negaidīti pameta a16z, lai kopā ar ilggadēju investoru Zaku Verneru dibinātu daudz mazāku firmu VZVC.
Koncentrēta pieeja
Atšķirībā no tradicionālajiem fondiem, kas gadā slēdz desmitiem darījumu, VZVC plāno veikt tikai apmēram piecus ieguldījumus gadā. Firmai nav asistentu — to vietā komanda plaši izmanto AI rīkus ikdienas darbā. Pande salīdzina jauna uzņēmuma pievienošanu portfelim nevis ar ātru lēmumu, bet ar lēmumu paplašināt ģimeni.
AI loma zāļu izstrādē
Pande skaidro, ka AI un mašīnmācīšanās ļauj identificēt zāļu mērķus konkrētām slimībām, palīdz izstrādāt zāles un pat atbalsta klīniskos pētījumus — dārgāko procesa daļu. Viņš norāda, ka tikai 20% zāļu veiksmīgi iziet visus trīs klīnisko pētījumu posmus, un neveiksmju galvenais iemesls parasti nav zinātnieku kļūdas, bet fakts, ka eksperimenti tiek veikti uz dzīvnieku modeļiem, kas nav pietiekami precīzi cilvēku prognozēšanai. AI modeļi, pēc viņa domām, var būtiski pārspēt dzīvnieku modeļu precizitāti.
Datu izaicinājums
Viena no lielākajām atšķirībām starp AI biotehnoloģijās un, piemēram, valodas modeļiem ir tā, ka bioloģiskos datus nevar vienkārši iegūt no interneta — katrs uzņēmums veido savu slēgto datubāzi. Pande tomēr saskata tendenci veidot plašākus bioloģiskās informācijas “atlantus” jeb pamatmodeļus, kas nākotnē varētu attīstīties līdzīgi atvērtā koda valodas modeļiem.
Pande arī uzsver, ka izvēloties dibinātājus, viņam svarīgākā ir savstarpēja uzticēšanās un ilgtermiņa domāšana, nevis vienkārši tehnoloģiskais risinājums — pēc viņa pieredzes, uzņēmuma izaugsmes atslēga bieži vien slēpjas nevis tehnoloģijā, bet spējā to veiksmīgi ienest tirgū.
