Nopludināti dokumenti: Krievija vienojusies piegādāt Irānai 90 helikopteru raķešu palaidējus
Ukraiņu privātā izlūkošanas firmas Dallas Analytics iegūtie un laikrakstam The Guardian nodotie dokumenti liecina, ka Krievija plānojusi Irānai piegādāt 90 vadāmo raķešu LMUR palaidējus. Dokumenti atklāj Maskavas un Teherānas militārās sadarbības apmērus brīdī, kad ASV apsver nākamos soļus karā pret Irānu.
Krievija vienojusies par 90 vadāmo raķešu palaidēju piegādi Irānai, liecina nopludināti Krievijas aizsardzības rūpniecības dokumenti. Tos ieguvusi Ukrainas privātā izlūkošanas firma Dallas Analytics un nodevusi britu laikrakstam The Guardian. Materiāli parāda, cik cieša ir Maskavas un Teherānas militārā sadarbība brīdī, kad Vašingtona pēc ASV starpvēlēšanām izvērtē tālāko rīcību karā pret Irānu.
Ko rāda dokumenti
Palaidēji paredzēti raķetei LMUR, ko izšauj no uzbrukuma helikopteriem. Krievijas spēki to plaši izmantojuši pret Ukrainas mērķiem kopš pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā. Vympel, vadošā Krievijas raķešu un palaišanas sistēmu izstrādātāja, 2024. gada maijā sastādītajā ražošanas grafikā uzrādījusi 90 palaidēju pasūtījumu eksporta līgumam ar apzīmējumu “K-10”. Piegādes bija plānotas laikā no 2024. gada beigām līdz 2025. gada decembrim. Atsevišķi iekšējie dokumenti K-10 tieši identificē kā Irānu.
Dokumenti neļauj noteikt, vai palaidēji galu galā piegādāti. Cits ražošanas grafiks, kurā minēti seši Irānai 2023. gadā paredzēti Jak-130 mācību reaktīvie lidmašīnas, atbilst publiski ziņotajām šo lidmašīnu piegādēm.
Plašāks konteksts
Vērotāji uzskata, ka Maskava ir viena no galvenajām ieguvējām ilgstošajā karā Irānā. Globālās enerģijas cenas pieaugušas, jo traucēta kuģošana pa Hormuza šaurumu un uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai Persijas līcī. Augstāki naftas ieņēmumi Kremlim dod papildu līdzekļus karam Ukrainā. Karš arī novirzījis uzmanību un Rietumu militāros resursus no Ukrainas, apgrūtinot Kijivai piekļuvi ASV ražotajiem Patriot pretgaisa aizsardzības pretraķetēm.
ASV prezidents Donalds Tramps pagājušajā mēnesī rakstīja, ka Krievija Teherānai palīdz “ļoti maz, ja vispār”. Eiropas izlūkdienesti savukārt norādījuši, ka Krievija Irānai sniegusi datus un satelītattēlus, kas var palīdzēt mērķēt pret ASV spēkiem Tuvajos Austrumos, un gatavojusies piegādāt sprāgstvielu pildītus dronus. Maskava noliedz, ka piegādātu militāro tehniku Irānai pašreizējā konfliktā.
Vympel 2024. gada maija vēstulē brīdinājis, ka būtisku komponentu piegāžu kavējumi apdraud palaidēju montāžu un var traucēt Krievijas valsts aizsardzības līgumus.
