Kremlis saista mieru Ukrainā ar prasību, lai NATO atkāptos līdz 1997. gada robežām
Pēc Latvijas militārpersonas Jāņa Slaidiņa vērtējuma, Krievijas kara izbeigšanas nosacījumi liecina par daudz plašākiem mērķiem nekā Ukrainas teritoriju kontrole. Prasība par NATO atkāpšanos nozīmētu dalības zaudēšanu 16 valstīm.
Krievijas izvirzītie nosacījumi kara izbeigšanai Ukrainā liecina, ka Kremļa mērķi ir plašāki nekā tikai Ukrainas teritoriju kontrole. Maskava vēlas panākt, lai Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO), militārā alianse, atkāptos līdz 1997. gada robežām. Tas nozīmētu, ka 16 valstis, kas aliansei pievienojušās pēc šī gada, zaudētu dalības statusu. To 5. novembrī norādīja Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā”.
Kremļa prasības saikne ar miera sarunām
Slaidiņš skaidroja, ka Kremlis arvien vairāk sasaista miera sarunu nosacījumus ar prasībām ierobežot NATO paplašināšanos un samazināt alianses klātbūtni Eiropā. Viņš atgādināja, ka šāda prasība nav jauna: līdzīgas idejas Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteica jau 2007. gadā Minhenes drošības konferencē. Tur viņš kritizēja NATO paplašināšanos uz austrumiem un ASV ietekmi pasaules politikā, kā arī iestājās par daudzpolāru pasauli.
Pēc Slaidiņa teiktā, tajā runā Putins uzsvēra, ka spēka pielietošana ir leģitīma tikai tad, ja to sankcionējusi ANO. Slaidiņš norādīja, ka Krievijas rīcībā Ukrainā šis princips acīmredzami netiek ievērots. Viņš arī uzsvēra, ka NATO nekad nav uzņēmusies saistības nepaplašināties, bet Putins joprojām izmanto apgalvojumus par it kā dotiem un vēlāk pārkāptiem Rietumu solījumiem. Slaidiņaprāt, tā ir daļa no centieniem radīt priekšstatu, ka Krievijas drošība tiek apdraudēta.
Plašāki stratēģiskie mērķi
Slaidiņš uzskata, ka nav pamata domāt, ka karš beigtos tikai tad, ja Krievija iegūtu kontroli pār visu Donbasu vai teritorijām, ko tā iekļāvusi savā konstitūcijā, tostarp Hersonas un Zaporižjas apgabaliem. Viņaprāt, viens no svarīgākajiem Kremļa mērķiem ir NATO vājināšana un sašķelšana.
Ukraina šobrīd ierobežo Maskavas iespējas īstenot plašākas militāras ieceres, tāpēc tās cīņa dod Eiropai laiku stiprināt aizsardzību. Slaidiņš minēja arī to, ka Krievija varētu cerēt uz politisko spēku maiņu Eiropas valstīs, kas nākotnē radītu tai labvēlīgākus apstākļus.
Ja prasība par atkāpšanos līdz 1997. gada robežām tiek izvirzīta kā reāls miera priekšnoteikums, vienošanās panākšana kļūst ārkārtīgi sarežģīta, vērtē Slaidiņš. Viņš domā, ka Krievija varētu cerēt uz ilgstošu gaidīšanu, līdz starptautiskā situācija tai kļūs labvēlīgāka.
