Norvēģija turpinās naftas un gāzes ieguvi Arktikā, neraugoties uz ES bažām

Norvēģijas enerģētikas ministrs Terjē Oslands aģentūrai Reuters paziņojis, ka valsts turpinās attīstīt savus naftas un gāzes resursus Barenca jūrā neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība atbalstīs moratoriju uz Arktikas ogļūdeņražu piegādēm. Par to vēsta "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz "Eiropas Pravda".

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Norvēģija kļuvusi par lielāko dabasgāzes piegādātāju Eiropā, nodrošinot aptuveni 30% no ES un Lielbritānijas patēriņa. Pašlaik ES atbalsta aizliegumu ogļūdeņražu ieguvei Arktikā vides apsvērumu dēļ, taču apsver iespēju pārskatīt šo politiku, ņemot vērā bažas par energoapgādes drošību.

Ministra pozīcija

Oslands norādīja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos un drošības apstākļos, kā arī ņemot vērā resursu situāciju, darbības turpināšana Barenca jūrā atbilst gan Norvēģijas, gan Eiropas interesēm. Viņš uzsvēra, ka Norvēģija vēlas saglabāt naftas ieguvi un eksportu tuvu pašreizējam līmenim vismaz līdz 2035. gadam, un šajā ziņā svarīga loma būs tieši Barenca jūras atradnēm.

Sarunās ar ES amatpersonām Norvēģija argumentējusi, ka Barenca jūras daļas, kas atvērtas naftas ieguvei, ir tikpat brīvas no ledus kā Ziemeļjūrā, tāpēc tur mazāk iespējami naftas noplūdes vai citi vides riski. Pēc ministra teiktā, Norvēģijas argumenti tiekot uzklausīti Briselē, tomēr resursu attīstība Barenca jūrā esot valsts suverēnas tiesības neatkarīgi no ES lēmuma par moratoriju. Oslands piebilda, ka Norvēģija izstrādās šīs atradnes, bet ES pati izlems, vai ieviest pirkšanas moratoriju attiecīgajai gāzei vai naftai.

Maijā Norvēģijas valdība paziņoja par trīs gāzes atradņu, kas bija slēgtas jau trīs gadu desmitus, atkārtotu izstrādi, kā arī piedāvāja vairākas jaunas teritorijas naftas un gāzes izpētei. Februārī Ukrainas kompānija "Naftogaz" parakstīja 85 miljonu eiro grantu līgumu ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par Norvēģijas valdības piešķirtu finansējumu importētas gāzes iegādei.