Novadpētnieks: senie akmeņi Latvijā glabā nostāstus un, iespējams, senkapu pēdas
Novadpētnieks Ivars Logins, kuru dēvē par Akmeņu vīru, sarunā stāsta par senu akmeņu un akmens krāvumu pētījumiem Latgalē un Kurzemē. Viņš min savas versijas par akmeņu izcelsmi, nozīmi un Kuldīgas nosaukuma izcelsmi.
Novadpētnieks Ivars Logins, kuru tautā dēvē par Akmeņu vīru, jo viņš aizraujas ar senu akmeņu pētīšanu, sarunā ar laikrakstu „Kurzemnieks” pastāstījis par saviem novērojumiem Latgalē un Kurzemē. Viņš vairāk pētījis Latgales pusi, bet pēdējos gados interesējas arī par neparastiem akmeņu krāvumiem un pilskalniem Kurzemē. Tās ir paša pētnieka versijas, nevis zinātniski pierādīti secinājumi.
Pērkona galva Balvu novadā
Akmeņus Logins pēta kopš 2000. gadu sākuma. Pie viņa nonācis nostāsts, ka 18. gadsimta otrajā pusē pie Pērkoņa ezera Balvu novadā katoļi, gribēdami celt baznīcu, likuši vietējiem sadauzīt senās svētnīcas akmeņus un iemest tos ezerā. Pēc 1900. gada ezerā pazeminājies ūdens līmenis, un zemnieki stāvkrastā atraduši akmens galvu ar vainagu, vienu aci atvērtu un otru aizvērtu. Balvu katoļu priesteris Antons Rimovičs to licis iemūrēt plebānijas pamatos, kur tā redzama vēl šodien. Pēc Logina teiktā, līdzīgus akmeņus viņš atradis vairākās Ziemeļlatgales vietās, tostarp Daņilovkas senkapos.
Kurzeme: Māras riņķis un Kuldīga
Kurzemē pētnieku saista Māras riņķis Maznodupju akmens krāvumā Dienvidkurzemes novadā netālu no Pāvilostas. Viņš uzskata, ka tur varētu būt bijuši senkapi, jo senās kapavietas mēdz iezīmēt ar izteiksmīgas formas akmeņiem. Līdzīgu krāvumu viņš redzējis arī Lietuvā.
Par Kuldīgas nosaukumu Logins izsaka intuitīvu, zinātniski nepamatotu versiju: vārds varētu būt saistīts ar Ventas rumbu, jo tā līdzinās kūlgrindai – vietai, kas agrāk šķērsota. Viņš min arī pirms desmit gadiem pie Kuldīgas atklātos skandināvu senkapus.
Ziedojumi un dziednieciskie akmeņi
Logins uzskata, ka zinātniekiem būtu jāizsaka viedoklis par mazāk zināmiem akmeņiem, piemēram, pie Grīžu Velna beņķa Ventspils novada Tārgales pagastā. Viņš atgādina arheologa Pētera Stepiņa izrakumus pie Liepājas, kur pie svētavota atrastas aptuveni 20 aproces un saktas. Par dziednieciskiem akmeņiem viņš min 2024. gadā izdoto Aigara Lielbārža grāmatu „Latviešu buramvārdi”.
